Vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds 2015. gadā samazinājās

20.04.2016

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2015. gada beigās bija 306,2 milj. eiro jeb 1,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 8 871,7 milj. eiro jeb 36,4 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2016. gada aprīļa notifikācijas1 rezultāti.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2016. gada aprīļa notifikācijā ietvertie galvenie rādītāji

 

2012

2013

2014

2015

 

Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro

  Vispārējā valdība

-179,2

-203,4

-366,1

-306,2

   Centrālā valdība

-83,1

-25,6

-402,9

-434,4

   Pašvaldības

-52,1

-100,2

-51,0

92,6

   Sociālās apdrošināšanas fonds

-44,0

-77,6

87,8

35,6

 

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro

9 020,0

8  892,7

9 616,3

8 871,7

Iekšzemes kopprodukts faktiskās cenās, milj. eiro

21 810,5

22 762,9

23 580,9

24 377,7

 

Procentos pret IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts (-)

-0,8

-0,9

-1,6

-1,3

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

41,4

39,1

40,8

36,4

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2015. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 372,3 milj. eiro apmērā, CSP aprēķinātais vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 66,1 milj. eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu (deficīta samazinājums):

-       korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 120,8 milj. eiro jeb 0,5 % no IKP;
-       korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 50,1 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
-       korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 42,6 milj. eiro jeb 0,2 % no IKP;
-       korekcija starp uzkrātajiem un samaksātajiem procentiem (Valsts kases dati) – 27,4 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
-       Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 22,1 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu (deficīta palielinājums):

-       korekcija par Valsts ieņēmumu dienesta ēkas iegādi no privātā partnera (Finanšu ministrijas un Valsts nekustamo īpašumu aģentūras dati) – 67,8 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
-       korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 65,1 milj. eiro jeb 0,3 % no IKP;
-       nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 22,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
-       korekcija par valdības ieguldījumiem uzņēmumos (Valsts kases dati) – 21,5 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP;
-       korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 19,2 milj. eiro jeb 0,1 % no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīts sadalījumā pa apakšsektoriem 2012.–2015. gadā, % no IKP

  

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājās par 59,8 milj. eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP. Pretstatā budžeta deficītam 51,0 milj. eiro apmērā 2014. gadā, pērn pašvaldību apakšsektors uzrādīja budžeta pārpalikumu 92,6 milj. eiro apmērā. Pozitīvās izmaiņas sekmēja ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kapitālo izdevumu samazinājums un uz valdības sektoru pārklasificēto uzņēmumu finansiālo rezultātu uzlabošanās. Centrālās valdības apakšsektora budžeta deficīts 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 31,5 milj. eiro jeb 0,1 procentpunktu no IKP. Sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektora budžeta pārpalikums samazinājās par 52,2 milj. eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP, jo likumdošanas grozījumu dēļ pieauga izdevumi sociālajiem pabalstiem.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, samazinājās par 744,6 milj. eiro. Parāda samazinājums skaidrojams ar aizdevuma atmaksu Eiropas Komisijai 1,2 miljd. eiro apmērā.

2016. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās, apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Valsts nekustamo īpašumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

Informāciju par visu ES dalībvalstu 2016. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem Eiropas Savienības Statistikas birojs Eurostat publicēs 21. aprīlī.

Plašāka informācija par vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama CSP vietnē sadaļā “Valdības finanses”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0 % un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0 %.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Kristīne Romanovska
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

Papildu informācija par datiem:
Vija Veidemane
Valsts finanšu daļa
E-pasts: Vija [dot] Veidemane [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366963