Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā bija 1,4% no IKP

21.04.2015

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gada beigās bija 347 milj. eiro jeb 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds sasniedza 9 633,2 milj. eiro jeb 40,0 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015. gada aprīļa notifikācijas1 rezultāti.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda 2015. gada aprīļa notifikācijā ietvertie galvenie rādītāji

 

2011

2012

2013

2014

 

Budžeta deficīts (-) / pārpalikums (+), milj. eiro

  Vispārējā valdība

-678,3

-175,1

-172,1

-347,0

   Centrālā valdība

-393,0

-79,2

5,2

-382,0

   Pašvaldības

-103,4

-52,1

-100,2

-49,0

   Sociālās apdrošināšanas fonds

-181,9

-43,8

-77,1

84,0

 

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās, milj. eiro

8 659,1

9 012,6

8  875,9

9 633,2

Iekšzemes kopprodukts faktiskās cenās, milj. eiro

20 297,4

22 043,0

23 221,9

24 059,7

 

Procentos pret IKP

Vispārējās valdības budžeta deficīts (-)

-3,3

-0,8

-0,7

-1,4

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

42,7

40,9

38,2

40,0

PēcValsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem 2014. gadā valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 399,0 milj. eiro. Savukārt CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām ir par 52,0 milj. eiro jeb 0,2% no IKP mazāks.

Būtiskākās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, samazinot deficītu:

  • korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 139,0 milj. eiro jeb 0,6% no IKP;
  • korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 36,3 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
  • nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 26,0 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • korekcija uzkrātajām iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā (Finanšu ministrijas dati) – 23,7 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 22,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 20,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 7,3 milj. eiro jeb 0,03% no IKP.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu, palielinot deficītu:

  • vienreizējs kapitāla pārvedums saistību izpildei pret Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banku (ERAB) (Privatizācijas aģentūras dati) – 88,2 milj. eiro jeb 0,4% no IKP;
  • korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 51,2 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
  • Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības ārpus budžeta līdzekļu izlietojumu korekcija (Valsts kases dati) – 28,6 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • valdības ieguldījumu finanšu iestādēs un uzņēmumos korekcija (Valsts kases dati) – 16,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksu korekcija (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 15,1 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 14,1 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
  • valūtas kursu svārstību ietekmes korekcija (Valsts kases dati) – 9,6 milj. eiro jeb 0,04% no IKP.
Vispārējās valdības budžeta deficīts sadalījumā pa apakšsektoriem 2011. – 2014. gadā, % no IKP

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājās par 174,9 milj. eiro jeb 0,7% no IKP. Vērtējot vispārējās valdības apakšsektorus, jāsecina, ka būtiski palielinājies centrālās valdības budžeta deficīts. Ja 2013. gadā centrālās valdības budžeta ieņēmumi un izdevumi bija sabalansēti, tad 2014. gadā situācija ir mainījusies. 2014. gada deficīta palielinājumu sekmēja vienreizējs kapitāla pārvedums centrālās valdības saistību izpildei pret ERAB, kā arī izdevumu palielinājums atlīdzībai un sociālajiem pabalstiem. Savukārt budžeta deficīta samazinājums veidojies abos pārējos vispārējās valdības apakšsektoros, īpaši sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektorā. Sākot ar 2014. gadu centrālā valdība transfertu veidā finansē pensiju piemaksas, kas tiek maksātas no sociālā apdrošināšanas fonda. Pašvaldību apakšsektora budžeta deficīta samazinājumu ietekmēja ieņēmumu pieaugums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un gandrīz nemainīgs izdevumu līmenis.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, palielinājies par 757,3 milj. eiro jeb 3,1% no IKP, galvenokārt, divu eiro obligāciju emisiju dēļ, lai pārfinansētu starptautiskās aizņēmumu programmas ietvaros veiktos aizņēmumus no Eiropas Komisijas.

2015. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati.

Informāciju par visu ES dalībvalstu 2015. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem ES statistikas birojs "Eurostat" publicēs 21. aprīlī.

Plašāka informācija par Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikāciju pieejama CSP tīmekļa vietnē sadaļā "Valdības finanses".

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0%.

 

Papildu informācija:
Valsts finanšu daļa
Vija Veidemane
Tālr.: 67366963