Vidējā darba samaksa pārsniegusi 900 eiro slieksni

28.08.2017

2017. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 927 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 74 eiro jeb 8,7 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2017. gada 2. ceturksnī bruto darba samaksas pieaugums bija 4,8 % (par 42,7 eiro).

Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, palielinājās par 9,1 % jeb 173,2 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,3 % jeb 2,5 tūkst.

 

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2016. gada

2. ceturksnis

2017. gada

1. ceturksnis

2017. gada

2. ceturksnis

Pārmaiņas, %

2017. g. 2. cet. pret

2016. g. 2. cet.

2017. g. 2. cet. pret

2017. g. 1. cet.

Pavisam

853

885*

927

8,7

4,8

Privātais sektors

839

879*

915

9,1

4,1

Sabiedriskais sektors

882

897

954

8,2

6,3

   no tā

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektors

824

847

901

9,3

6,4

 

2017. gada 2. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 676 eiro, kas bija par 7,8 % vairāk nekā 2016. gada 2. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No  2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā,  - no 75 uz 60 eiro, betvalstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Patēriņa cenu kāpums par 3,1 % 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 4,6 %.

Patēriņa cenu un vidējās darba samaksas pārmaiņas, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

 

Šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, privātajā sektorā algas augušas par 9,1 %, sabiedriskajā sektorā kāpums bija par 8,2 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 9,3 %.

2017. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 915 eiro, sabiedriskajā sektorā – 954 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā,kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 901 eiro.

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, darba samaksa pieauga visās nozarēs. Visstraujāk vidējā darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c.,– par 13,5 % (straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās, kā arī reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarēs), izglītībā – par 13,0 %, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – par 11,1 %, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 11,0 %, kā arī tirdzniecībā – par 10,4 % (straujāk - automobiļu un motociklu remonta, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, kā arī pārējā vairumtirdzniecībā).

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozari, vidējās darba samaksas straujo pieaugumu ietekmēja darba samaksa fonda palielinājumsun pilnas slodzes darbinieku kritums. Savukārt elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē vidējās darba samaksas kāpumu būtiski ietekmēja neregulāro prēmiju un piemaksu izmaksas (pamatalga un regulārās piemaksas gada laikā pieauga par 6,2 %).

2017. gada 2. ceturksnī vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Virs vidējā rādītāja valstī vidējā darba samaksa bija arī valsts pārvaldē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs. Savukārt vismazākā - izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu  nozares), nekustamo īpašumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas 2016. un 2017. gada 2. ceturksnī

 

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 2. ceturksni, straujāk par vidējo rādītāju valstī pieauga visos reģionos izņemot Rīgu. Vidzemes un Zemgales reģionā gada pieaugums bija visaugstākais - attiecīgi 10,5 % un 10,1 %. Rīgā, kur šī gada 2. ceturksnī bija vislielākā vidējā darba samaksa (1038 eiro), gada pieaugums bija 7,9 %. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 643 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 740 eiro, Kurzemē – 774, Zemgalē – 784, bet Pierīgas reģionā – 888 eiro.

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Darba samaksa – galvenie rādītāji”. Dati par darba samaksu 2017. gada 2. ceturksnī publicēti datu bāzē sadaļā “Darba samaksa” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati). 

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

* Dati precizēti.

Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

 

 

 

Mediju jautājumi:
Kalvis Pētersons
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.:67366924, 27880666
www.csb.gov.lv
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts: Lija [dot] Luste [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366917