Vidējā darba samaksa aug straujāk

31.05.2017

2017. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 886 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 59 eiro jeb 7,2 %, kas ir straujāks kāpums nekā vidēji 2016. gadā (5,0 %).

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2016. gada

1. ceturksnis

2016. gada

4. ceturksnis

2017. gada

1. ceturksnis

Pārmaiņas, %

2017. g. 1. cet. pret

2016. g. 1. cet.

2017. g. 1. cet. pret

2016. g. 4. cet.

Pavisam

827

894

886

7,2

-0,9

Privātais sektors

822

870

881

7,2

1,3

Sabiedriskais sektors

836

943

897

7,3

-4,8

   no tā

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektors

788

892

847

7,5

-5,1

 

2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 648 eiro, kas ir par 6,4 % vairāk nekā 2016. gada 1. ceturksnī. Kopumā vidējā neto darba samaksa pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.

No  2017. gada 1. janvāra samazinājās minimālais neapliekamais minimums, kas tiek piemērots darba vietā,  - no 75 uz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga no 370 līdz 380 eiro jeb par 2,7 %.

Straujais patēriņa cenu kāpums par 3,2 % 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju - reālā neto darba samaksa pieauga tikai par 3,1 %.

Patēriņa cenu un vidējās darba samaksas pārmaiņās, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

 

Šī gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, sabiedriskajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 7,3 %, privātajā sektorā kāpums bija par 7,2 %, bet vispārējās valdības sektorā – par 7,5 %.

2017. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 881 eiro, sabiedriskajā sektorā – 897 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā,kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 847 eiro.

Bruto darba samaksas fonds 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, palielinājās par 8,1 % jeb 146,1 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,9 % jeb 6,4 tūkst.

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, darba samaksa pieauga visās nozarēs, izņemot nekustamo īpašumu jomu, kur vērojams neliels atalgojuma kritums – par 1,4 %.

Visstraujāk vidējā darba samaksa auga izglītības nozarē – par 10,3 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,7 %, tirdzniecībā – par 9,2 %, kur straujāks algu kāpums bija vairumtirdzniecībā un automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 8,6 %, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 7,7 %, kur algas straujāk auga mežsaimniecībā un mežistrādē.

Izglītības, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, kā arī tirdzniecības nozarē kopā vidējās algas straujo pieaugumu ietekmēja darba samaksas fonda palielinājums un pilnas slodzes darbinieku kritums, kamēr informācijas, komunikācijas pakalpojumu un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds. Savukārt nekustamo īpašumu nozarē pilnas slodzes darbinieku skaits pieauga straujāk, nekā darba samaksas fonds.

2017. gada 1. ceturksnī vislielākās vidējās algas bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Virs vidējā rādītāja valstī vidējā darba samaksa bija arī valsts pārvaldē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu ( ietverjuridiskos, grāmatvedības, reklāmas un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c.),kā arī transporta un uzglabāšanas nozarē. Savukārt vismazākās - izmitināšanas un ēdināšanas, citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu  nozares), izglītības, nekustamo īpašumu, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas 2016. un 2017. gada 1. ceturksnī

 

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, straujāk par vidējo rādītāju valstī pieauga Vidzemes, Zemgales un Pierīgas reģionā – attiecīgi par 8,4 %, 8,0 % un 7,4 %. Mazāks kāpums bija Kurzemes (6,4 %) un Latgales reģionā (6,7 %). Rīgā, kur šī gada 1. ceturksnī bija visaugstākā vidējā darba samaksa (1001 eiro), gada pieaugums bija 7,1 %. Joprojām zemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā – 609 eiro.

Apkopotie dati par Baltijas valstīm liecina, ka 2017. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa vislielākā bija Igaunijā – 1153 eiro, Latvijā – 886 eiro, bet Lietuvā – 818 eiro.  Salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni vidējās algas augušas visās Baltijas valstīs. Straujākais pieaugums bija Lietuvā - 9,3 % gadā, Latvijā - 7,2 %, bet Igaunijā – 5,7 %. Tikai Lietuvā šī gada sākumā neto darba samaksas pieaugums apsteidza darba samaksas kāpumu pirms nodokļu nomaksas, sasniedzot 79 % no bruto darba samaksas. Igaunijā 2017. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 81 % no bruto samaksas, Latvijā šis rādītājs bija viszemākais – 73 %.

Jāatzīmē, ka gada laikā visās Baltijas valstīs ir pieaugusi arī valstī noteiktā minimālā darba samaksa: Igaunijā - no 430 eiro 2016. gada 1. ceturksnī līdz 470 eiro šī gada 1. ceturksnī jeb par 9,3 %, Lietuvā – no 350 eiro līdz 380 eiro (8,6 %), bet Latvijā – no 370 eiro līdz 380 eiro (2,7 %).

 

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Darba samaksa – galvenie rādītāji”. Dati par darba samaksu publicēti datu bāzē sadaļā “Darba samaksa” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).

Metodoloģiskie skaidrojumi

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

 

 

Mediju jautājumi:
Kalvis Pētersons
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 27880666
www.csb.gov.lv
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts: Lija [dot] Luste [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366917