Vidējā darba samaksa aug atbilstoši prognozēm

28.02.2014

Vidējā darba samaksa jau trešo gadu pēc kārtas aug vienmērīgi un kopš 2012.gada pārsniegusi pirmskrīzes vidējā rādītāja līmeni. 2013.gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī salīdzinājumā ar 2012. gadu pieauga par 4,6% no 685 eiro (481 lata) līdz 716 eiro (503 latiem), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās gada pārmaiņas

Privātajā sektorā algas augušas nedaudz straujāk – par 4,7% gadā, savukārt sabiedriskajā – par 4,6%. Vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā 2013.gadā bija 766 eiro (538 lati), bet privātajā – 689 eiro (484 lati). Vispārējās valdības sektorā algas pieauga par 5,9% no 663 eiro (466 latiem) līdz 701 eiro (493 latiem).

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

 

Valūta

2012.gads

2012.gada

4.ceturksnis

2013.gads

2013.gada

4.ceturksnis

Pārmaiņas, %

2013.gads

pret

2012.gads

2013.gada 4.ceturksnis pret

2012.gada 4.ceturksnis

2013.gada 4.ceturksnis pret

2013.gada 3.ceturksni

Pavisam

eiro

685

703

716

737

4.6

4.8

2.0

lati

481

494

503

518

Privātajā sektorā

eiro

658

674

689

707

4.7

4.8

1.8

lati

463

474

484

497

Sabiedriskajā sektorā

eiro

732

756

766

794

4.6

5.0

2.4

lati

515

531

538

558

no tā

 

 

 

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

eiro

663

683

701

725

5.9

6.2

1.4

lati

466

480

493

510

Vidējā neto darba samaksa 2013. gadā bija 516 eiro (362 lati) jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars gada laikā palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013. gada 1.janvāra un no 2013. gada 1.jūlija pieaugot atvieglojumiem par apgādājamiem no 100 eiro (70 latiem) līdz 114 eiro (80 latiem).

2013. gada 4.ceturknī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 737 eiro (518 lati) un, salīdzinot ar 2012. gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 4,8%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 5,0%, no tā vispārējās valdības sektorā – 6,2%, bet privātajā – 4,8%.

Neto darba samaksa 4.ceturknī bija 530 eiro (373 lati), un, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, tā pieauga par 5,9%.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem (eiro)

Līdzīgi kā gadu iepriekš arī 2013.gadā vidējās algas līmenis visaugstākais bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītībā, nekustamo īpašumu nozarē, tirdzniecībā.

2013.gadā vidējā bruto darba samaksa straujāk augusi ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 13,3%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 12,7%, valsts pārvalde – par 9,9%, finanšu un apdrošināšanas nozarē – par 7,1%, būvniecībā – par 6,8% un tirdzniecībā – par 6,6%. 4.ceturksnī salīdzinājumā ar šo laika periodu gadu iepriekš arī straujāks vidējās algas kāpums bija tieši minētajās nozarēs.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem 2012. un 2013.gadā

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē samazinājās normālā darba laika slodzē pārrēķināto darbinieku skaits, bet strauji pieauga atalgojuma fonds. Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē lielāka ietekme bija algu kāpumam azartspēļu un derību nozarē. Valsts pārvaldē un tirdzniecībā atalgojums audzis straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts). Savukārt finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē līdztekus regulārā un neregulārā atalgojuma pieaugumam pērn samazinājies darbinieku skaits.

Atbilstoši piešķirtajam papildu finansējumam darba samaksas paaugstināšanai valsts pārvaldē 2013.gadā algas augušas tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuru atalgojumā integrēta uzturdevas kompensācija. Papildu finansējums piešķirts arī karavīru uzturdevas kompensācijas nodrošināšanai.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem

 

2013.gads

2013.gada 4.ceturksnis

Pārmaiņas, %

eiro

lati

eiro

lati

2013.gads

pret

2012.gads

2013.gada 4.ceturksnis pret

2012.gada 4.ceturksni

2013.gada 4.ceturksnis pret

2013.gada 3.ceturksni

Pavisam

716

503

737

518

4.6

4.8

2.0

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

675

474

700

492

4.8

5.1

2.5

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

827

581

890

625

13.3

15.5

3.0

Apstrādes rūpniecība

659

463

679

477

4.0

3.9

1.4

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

1006

707

989

695

0.9

-2.2

-10.9

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

710

499

737

518

0.2

-0.5

4.7

Būvniecība

678

476

702

493

6.8

7.8

2.3

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

621

436

641

450

6.6

7.2

2.7

Transports un uzglabāšana

776

545

810

570

0.5

2.1

5.3

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

455

320

454

319

2.5

3.4

-1.5

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

1158

814

1175

826

3.2

1.4

2.7

Finanšu un apdrošināšanas darbības

1531

1076

1526

1072

7.1

7.4

0.7

Operācijas ar nekustamo īpašumu

609

428

615

432

3.3

2.0

-0.4

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

856

602

881

619

-0.1

-1.9

4.8

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

640

450

665

467

3.0

2.9

2.6

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

896

630

944

664

9.9

11.7

3.4

Izglītība

602

423

617

433

4.1

3.9

0.4

Veselība un sociālā aprūpe

666

468

683

480

3.9

3.5

2.0

Māksla, izklaide un atpūta

637

448

663

466

12.7

14.4

3.5

Citi pakalpojumi

594

417

607

427

3.9

3.4

0.9

Apkopotā statistiskā informācija liecina, ka 2013.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada 4.ceturksni  gan Latvijā, gan Lietuvā vidējā bruto alga pieauga līdzīgi – par 4,8% (Latvijā – no 703 līdz 737 eiro, Lietuvā – no 646 līdz 678 eiro). Savukārt Igaunijā šai periodā algas augušas straujāk – par 7,6% (no 916 līdz 986 eiro).
Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas Baltijas valstīs
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Joprojām vidējā neto darba samaksa Latvijā ir viszemākā – 72% no vidējās algas pirms nodokļu nomaksas. Lietuvā šis rādītājs ir 77%, bet Igaunijā – 80%.

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē.

___________________

Paskaidrojumi.

Datu avots: individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā eirocentus/santīmus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

Dati eiro pārrēķināti pēc fiksētā lata un eiro maiņas kursa 0,702804.

 

Papildu informācija:
Lija Luste, Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917