Vidējā alga šogad varētu augt lēnāk

30.05.2016

2016. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 827 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 5,3%, turklāt pieauguma temps ir zemāks nekā iepriekšējā gadā.

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 820 eiro, sabiedriskajā sektorā – 842 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 788 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 6,0 % gada laikā un sabiedriskajā sektorā – par 4,1 %.

2016. gada 1. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2 %. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4 % veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2015. gada

1. ceturksnis

2015. gada

4. ceturksnis

2016. gada

1. ceturksnis

Pārmaiņas, %

2016. g. 1. cet. pret

2015. g. 1. cet.

2016. g. 1. cet. pret

2015. g. 4. cet.

Pavisam

786

844

827

5,3

-2,0

Privātais sektors

773

824

820

6,0

-0,5

Sabiedriskais sektors

809

884

842

4,1

-4,8

   no tā

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektors

757

818

788

4,1

-3,6

 

Bruto darba samaksas fonds 2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada atbilstošo periodu, palielinājās par 6,1 % jeb 104,0 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,8 % jeb 5,5 tūkst.

Minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8 % no 2016. gada 1. janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.

2016. gada 1. ceturksnī, tāpat kā iepriekšējā gadā, vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, tirdzniecībā un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.

2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 1. ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Gada laikā lielāks algu kāpums bija citu pakalpojumu nozarē – par 9,2 %, lauksaimniecībā, mežniecībā un zivsaimniecībā – par 8,4 %, nekustamo īpašumu nozarē – par 8,2 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī ieguves rūpniecības nozarē – par 7,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 7,4 %.

Nekustamo īpašumu, kā arī ieguves rūpniecības nozarē algu kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, kamēr pārējās nozarēs pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds.

Mazāks pieaugums gada laikā bija nozarēs ar vislielāko vidējo atalgojumu valstī – finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas nozarē. Algas lēnāk auga arī izglītībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa  2015. un 2016. gada 1. ceturksnī un tās pārmaiņas

Salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni algas augušas visās Baltijas valstīs, taču Latvijā kāpums bija viszemākais. Igaunijā vidējā bruto darba samaksa gada laikā pieauga par 8,1 %, Lietuvā – par 6,9 %. Visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016. gada 1. ceturksnī bija Igaunijā (1 091 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (748 eiro). Abās kaimiņvalstīs, tāpat kā Latvijā, no šī gada 1. janvāra ir palielinājusies minimālā alga: Lietuvā no 300 līdz 350 eiro (pieaugums par 16,7 %), Igaunijā no 390 līdz 430 eiro (10,3 %).

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas Baltijas valstīs
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Darba samaksa – galvenie rādītāji”. Dati par darba samaksu 2015. gadā un 2016. gada 1. ceturksnī publicēti datu bāzē sadaļā “Darba samaksa” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).

Metodoloģiskie skaidrojumi

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča, Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts: Lija [dot] Luste [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366917