Vairāk nekā trešdaļai iedzīvotāju grūtības samaksāt par veselības aprūpi

24.05.2017

Pērn 80,1 % Latvijas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus pēdējo 12 mēnešu laikā. No tām katra trešā jeb 35,6 % ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja segt veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem. 45,4 % tos varēja segt diezgan viegli vai ar nelielām grūtībām, un tikai 19 % tas bija viegli vai ļoti viegli, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016. gadā.

Laukos veselības pakalpojumus izmantoja par 16,3 procentpunktiem mazāk mājsaimniecību nekā pilsētās (attiecīgi 68,6 % un 84,9 %). Visvairāk veselības aprūpes pakalpojumus izmantoja Rīgas mājsaimniecības (90,7 %). No tām mazāk nekā trešdaļa (30,2 %) veselības aprūpes izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, gandrīz puse (47,5 %) – diezgan viegli vai nelielām grūtībām, bet vairāk nekā piektā daļa (22,3 %) – viegli vai ļoti viegli.

No visiem Latvijas reģioniem vismazāk mājsaimniecību – 69,3 % veselības aprūpes pakalpojumus bija izmantojušas Zemgalē. Turklāt gandrīz puse jeb 44,7 % šo mājsaimniecību norādīja, ka veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem spēja segt ar grūtībām, un tikai 16,9 % varēja apgalvot, ka tos sedz viegli. Citos Latvijas reģionos veselības aprūpi pērn izmantoja 72 % mājsaimniecību Vidzemē, 78,8 % Kurzemē un 79,2 % Latgalē.

Vērtējot pēc mājsaimniecību tipa, vismazāk – nedaudz virs 70% veselības aprūpi pērn izmantoja vienas personas mājsaimniecību. Vairāk veselības aprūpi izmantoja mājsaimniecības ar bērniem. Visvairāk – pāri ar vienu bērnu – 87,2 %, bet vismazāk – mājsaimniecības ar vienu pieaugušo un bērniem – 80,1 %. Visgrūtāk veselības aprūpes izdevumus bija segt vientuļo vecākā gadagājuma (no 65 gadu vecuma) personu mājsaimniecībām – 51,9 % tos sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Savukārt pāri ar vienu bērnu visretāk saskārās ar grūtībām segt izdevumus veselības aprūpei. Tikai 19,3 % apgalvoja, ka veselības aprūpes izdevumus sedz ar grūtībām, savukārt 26,2 % apgalvoja, ka ar veselības aprūpi saistītos izdevumus sedz viegli.

Mājsaimniecību īpatsvars, kas 2016. gadā pēdējo 12 mēnešu laikā bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus, pēc mājsaimniecības tipa
(procentos)

Mājsaimniecību īpatsvars, kas pēdējo 12 mēnešu laikā bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus

No mājsaimniecībām, kuras izmantoja veselības aprūpes pakalpojumus

Mājsaimniecību iespējas segt izmaksas, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus visiem mājsaimniecības locekļiem (atbilžu summa 100 %)

Ar grūtībām vai ar lielām grūtībām

Diezgan viegli vai ar nelielām grūtībām

Viegli vai ļoti viegli

Visas mājsaimniecības

80,1

35,6

45,4

19,0

Pilsētas

84,9

34,7

46,0

19,3

Lauki

68,6

38,0

43,7

18,3

Reģioni

 

 

 

 

Rīga

90,7

30,2

47,5

22,3

Pierīga

72,6

35,1

47,8

17,1

Vidzeme

72,0

36,8

48,9

14,3

Kurzeme

78,8

36,6

41,7

21,7

Zemgale

69,3

44,7

38,4

16,9

Latgale

79,2

42,3

43,1

14,6

Mājsaimniecības tips

 

 

 

 

Viena persona 16 līdz 64 gadu vecumā

71,4

33,3

37,3

29,4

Viena persona 65 +

74,9

51,9

33,2

14,8

Pāris bez bērniem

83,0

29,0

42,9

28,1

Viens pieaugušais ar bērniem

80,1

36,1

47,4

16,5

Pāris ar vienu bērnu

87,2

19,3

54,5

26,2

Pāris ar diviem bērniem

86,3

20,9

53,7

25,4

Pāris ar trim un vairāk bērniem

82,9

28,5

44,7

26,9

Kvintiļu grupa

 

 

 

 

1. (trūcīgākā)

69,9

49,6

33,1

17,2

2.

79,5

52,6

34,4

13,1

3.

83,6

39,9

45,3

14,8

4.

83,7

25,4

54,7

19,9

5. (turīgākā)

83,6

13,4

56,9

29,6

Vērtējot pēc mājsaimniecību ienākumiem, vismazāk veselības aprūpes pakalpojumus bija izmantojušas mājsaimniecības ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa1). 2016. gadā 69,9 % 1. kvintiļu grupas mājsaimniecību bija izmantojušas veselības aprūpes pakalpojumus. Pusei (49,6 %) bija grūtības segt veselības aprūpes izdevumus visiem mājsaimniecības locekļiem, un tikai 17,2 % tos varēja segt viegli vai ļoti viegli. Jo lielāki ienākumi, jo vairāk mājsaimniecību izmantoja veselības aprūpes pakalpojumus – no 79,5 % 2. kvintiļu grupas mājsaimniecību līdz 83,6–83,7 % 3. – 5. kvintiļu grupas mājsaimniecību. Tomēr vislielākās grūtības segt veselības aprūpes pakalpojumus bija 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībām, starp kurām 52,6 % tos sedza ar grūtībām, un tikai 13,1 % – viegli.

Vairāk par aptauju var lasīt CSP publikācijā “Ienākumi un dzīves apstākļi Latvijā 2016. gadā” http://www.csb.gov.lv/dzives_apstakli_2016

Metodoloģiskie skaidrojumi

1 Kvintiļu grupa ir viena piektā daļa (20 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

 

 

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Sabiedrisko attiecību speciāliste
media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Viktors [dot] Veretjanovs [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr. 67366609