Vairāk kā puse nepilnu darba laiku nodarbināto vēlas strādāt vairāk stundu

13.03.2013

Atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, palielinās pieprasījums darba tirgū. Tradicionāli nodarbināto skaita papildināšanas avots ir darba meklētāji, taču bez tiem ir arī citas iedzīvotāju grupas, kuras veido rezervi darbaspēka palielināšanai. Darbaspēka apsekojuma rezultāti sniedz ieskatu par personām 15–74 gadu vecumā, kuras varētu papildināt darbaspēka resursus:

  • nepilnu darba laiku nodarbinātas personas, kuras vēlas strādāt vairāk¹;
  • personas, kuras meklē darbu, bet nav gatavas to uzsākt²;
  • personas, kuras ir gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē³.

Ekonomiskās krīzes seku pakāpeniska pārvarēšana un darbaspēka migrācija ir atstājusi iespaidu uz rezervēm darbaspēka papildināšanai.

Darbaspēka labāka izmantošana ir saistīta ar pilnas nodarbinātības iespēju nodrošināšanu. Katrs vienpadsmitais (83,2 tūkst.) nodarbinātais 2012.gadā strādāja nepilnu darba laiku, no tiem 44,9 tūkst. cilvēku (53,9%) būtu vēlējušies strādāt vairāk. Šo nodarbināto iespējas darba tirgū netiek pilnībā izmantotas.

Minētās nodarbināto grupas straujš pieaugums bija vērojams 2009.gadā, kad ekonomiskās krīzes sākuma posmā tika samazināts nodarbināto skaits, kā arī daļa valsts iestādēs strādājošo bija spiesti strādāt nepilnu darba nedēļu, nepilnu darba dienu vai izmantot bezalgas atvaļinājumu. Jāatzīmē, ka pēdējos 2 gadus personu īpatsvars, kas nodarbinātas nepilnu darba laiku, bet vēlas strādāt vairāk, nav mainījies.

2012.gadā valstī 67 tūkst. cilvēku darbu nemeklēja, bet bija gatavi to sākt. Papildus tam 6,2 tūkst. cilvēku meklēja darbu, bet nebija gatavi to uzsākt. Abas šīs grupas (73,2 tūkst. cilvēku) veido potenciālo papildu darbaspēku, jo patlaban atbilst ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju kategorijai.

Personas, kuras meklē darbu, bet nav gatavas to uzsākt, galvenokārt kavē ģimenes apstākļi, nepabeigtās mācības vai arī ir īslaicīgi darbnespējīgas. Pēdējo 5 gadu laikā šādu personu īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā būtiski nav mainījies.

Savukārt personas, kuras gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē, kā darba nemeklēšanas iemeslus min mācības, slimību vai invaliditāti, ģimenes apstākļus, kā arī to, ka ir zaudējušas cerības atrast darbu. Šādu personu īpatsvara straujš pieaugums bija vērojams 2009.gadā, bet pēdējie 2 gadi liecina par tendenci tam samazināties.

Apsekojuma dati liecina, ka visās potenciālā darbaspēka rezervju grupās sieviešu īpatsvars ir lielāks nekā vīriešu.

Bezdarbu raksturojošo papildu rādītāju izmaiņas 2008.–2012.gadā4

Plašāka informācija par bezdarbu raksturojošiem papildu rādītājiem ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē. Eurostat mājaslapas datubāzē.

Jāņem vērā, ka atbilstoši tautas skaitīšanas rezultātiem ir pārrēķināts tikai 2011.gads.

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Zaiga Priede
Tālr. 67366886

_______________________

Bezdarbu raksturojošo papildu rādītāju definīcijas:

¹ Nepilnu darba laiku nodarbinātas personas, kuras vēlas strādāt vairāk – iedzīvotāji 15–74 gadu vecumā, kuri nodarbināti nepilnu darba laiku, bet vēlas strādāt vairāk stundu un ir gatavi to darīt tuvāko divu nedēļu laikā.

² Personas, kuras meklē darbu, bet nav gatavas to uzsākt – iedzīvotāji 15–74 gadu vecumā, kuri nav ne nodarbinātie, ne darba meklētāji, kuri pēdējo 4 nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu, bet nav gatavi to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā.

³ Personas, kuras ir gatavas uzsākt darbu, bet to nemeklē – iedzīvotāji 15–74 gadu vecumā, kuri nav ne nodarbinātie, ne darba meklētāji, kuri vēlas strādāt un ir gatavi to darīt tuvāko divu nedēļu laikā, bet darbu nemeklē.

4 2011.un 2012.gada dati ir aprēķināti izmantojot 2011.gada tautas skaitīšanā precizēto iedzīvotāju skaitu, bet par 2008.2010.gadu šāds pārrēķins nav veikts.