Tikai pieci procenti Latvijas iedzīvotāju dzīvo pēdējos 10 gados uzceltajos mājokļos

21.06.2013

Laika periodā līdz 1945. gadam celtajos tradicionālajos mājokļos – dzīvokļos vai individuālajās mājās[1] dzīvo 21,7% Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2011. gadā veiktās mājokļu skaitīšanas dati. 1946.–1960. gadā celtajos mājokļos mitinās 9,5% Latvijas iedzīvotāju, 1961.–1990. gadā celtajos – 58,7%, 1991.–2000. gadā celtajos – 4,7% un 2001.–2011. gadā celtajos – 4,8% iedzīvotāju.

Latvijas iedzīvotāji pēc viņu apdzīvotā tradicionālā mājokļa uzcelšanas perioda

Gads

Iedzīvotāji kopā

To skaitā dzīvo mājokļos, kas uzcelti periodā (gadi)

<1945

1946-1960

1961-1970

1971-1980

1981-1990

1991-2000

2001-2011

2000.

2120014

533726

210461

360795

460368

467077

85307

x

2011.

2040812

441907

193836

340402

439471

418200

95494

98325

Salīdzinot ar iepriekšējās mājokļu skaitīšanas datiem 2000. gadā, par 3,9 procentu punktiem samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo līdz 1960. gadam celtajās ēkās.

Iedzīvotāji Latvijā pēc viņu apdzīvoto tradicionālo mājokļu uzcelšanas perioda (procentos)

Vidzemes reģionā katrs trešais iedzīvotājs (33,3%) dzīvo mājoklī, kurš celts līdz 1945.gadam, bet viszemākais šādu iedzīvotāju īpatsvars (17,7%) ir Latgalē, kur toties ir visaugstākais no 1946.gada līdz 1960.gadam celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars – 16,6%.

1961.–1990.gadā celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars visaugstākais ir Rīgā (64,6%), bet viszemākais – Vidzemes reģionā (48,9%).

Pirmajos 10 neatkarības gados celtajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars vislielākais ir Pierīgas reģionā (6,9%), bet viszemākais Rīgā (3,0%). Arī laikā no 2001.gada līdz 2011.gadam Pierīgas reģionā mājokļu celtniecība ir bijusi visaktīvākā, par ko liecina augstais šajos mājokļos dzīvojošo īpatsvars (13,4%). Novadu līmenī visvairāk jaunajās mājās dzīvo Mārupes (48,0%), Garkalnes (42,0%) un Stopiņu (33,3%) novadā. Vismazāk jauno mājokļu būvēts Latgales reģionā, kur šajā periodā uzceltajos mājokļos dzīvoja tikai 1% iedzīvotāju.

Tautas skaitīšanas dati liecina, ka no visiem tradicionālajiem mājokļiem 58,8% ir īpašnieku apdzīvoti mājokļi, 12,6% – īres mājokļi, 27,5% – ar citu īpašumtiesību piederības veidu. Lielāks īpašnieku apdzīvoto mājokļu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 61,7%, bet viszemākais Kurzemes reģionā – 53,4%, kurā toties ir vislielākais īres mājokļu īpatsvars – 18,1%.

Tradicionālie mājokļi Latvijā pēc to piederības un uzcelšanas perioda

Mājokļu skaitīšanā iegūti dati arī par iedzīvotāju sadalījumu pēc mājokļu ēkas tipa, kurā viņi pastāvīgi dzīvo. No tradicionālajos mājokļos dzīvojošajiem daudzdzīvokļu mājās dzīvo 68,0%, individuālajās mājās – 28,3%, dvīņu mājās un divu dzīvokļu mājās katrā – 1,1%, rindu mājās – 0,6%, bet nedzīvojamās ēkās – 0,1% Latvijas iedzīvotāju.

Iedzīvotāji Latvijā pēc viņu apdzīvoto tradicionālo mājokļu ēkas tipa 2011.gadā (procentos)

Visaugstākais individuālajās mājās dzīvojošo īpatsvars ir Vidzemes reģionā (45,8%) un Pierīgas reģionā (41,2%), bet ļoti zems tas ir Rīgā –5,2%. Turpretī Rīgā ir ļoti augsts to iedzīvotāju īpatsvars (92,6%), kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās, bet viszemākais tas ir Vidzemes reģionā (50,5%).

2011. gada tautas skaitīšanā tika veiktas divas skaitīšanas - iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana. Tautas skaitīšanas programmā bija 10 jautājumi par mājokli. Rezultātā iegūti dati par mājokļa apdzīvotības statusu, mājokļa apstākļiem, ēkas uzcelšanas gadu, ēkas tipu, apkures veidu, labiekārtotību, mājokļa platību un mājokļa piederību. 2011. gada skaitīšanā tika skaitīti visi mājokļi, ne tikai apdzīvotie, kā tas bija 2000. gada skaitīšanā.

Plašāka informācija par mājokļiem pieejama CSP datubāzes „Tautas skaitīšana 2011” sadaļā „2011.gada tautas skaitīšanas galīgie rezultāti”.

Papildu informācija:
Pēteris Veģis
Sociālās statistikas departamenta
direktora vietnieks
tālrunis 67366771


[1]Tradicionālajos mājokļos dzīvo 98,6% iedzīvotāju, atlikušie 1,2% – kolektīvajā mājoklī, 0,1% – cita veida pajumtē, piem., treilerī vai šķūnī, 0,1% mājokļa nebija.