Sveiciens Līgo svētkos

18.06.2015

Tuvojoties vasaras saulgriežiem, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir sagatavojusi statistiskas datu vizualizāciju infografikā, kas saistīta ar Līgo tradīcijām.

No 1960. līdz 1995. gadam Latvijā ik gadu vairāk jaundzimušo bija pavasara mēnešos, īpaši martā, ko, iespējams, var skaidrot ar Līgo svētku ietekmi uz demogrāfiju. Piemēram, no 1994. gadā dzimušo mazuļu kopskaita 10% piedzima tieši martā, kas ir lielākais Jāņa bērnu īpatsvars kopš 1960. gada.

Kopš 1996. gada arvien mazāk bērnu dzimst pavasarī, un pakāpeniski pieaug jaundzimušo skaits vasaras mēnešos. Izņēmums ir 2009. un 2010. gads, kad visvairāk mazuļu dzima martā.

2015. gada martā Latvijā reģistrēti 1 853 jaundzimušie. Tas ir par 83 mazuļiem vairāk, salīdzinot ar 2014. gada martu, bet par 169 jaundzimušajiem mazāk salīdzinājumā ar 2009. gada martu.

2014. gadā no 21 746 jaundzimušajiem 180 zēniem dots vārds Jānis un 31 meitenei – Līga.

Tradicionāli Līgo svētkos Jāņiem pin ozollapu vainagus, un svinību vietas rotā ar bērzu meijām. Latvijā 38,1 tūkst. hektāru klāj ozoli un oši, kas teritorijas ziņā aptuveni atbilst Ērgļu novada platībai. Ozoli un oši aizņem 1,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā. Savukārt bērzi aizņem 902 tūkst. hektāru Latvijas teritorijas, kas varētu noklāt gandrīz visu Jēkabpils novadu. Bērzi veido 28,2% no kopējās mežaudzes platības Latvijā.

Miestiņu, ko ceļ galdā Līgo vakarā, tradicionāli gatavo no miežiem. 2014. gadā alus darītāji iegādājās 24,1 tūkst. t Latvijā audzēto alus miežu, kas ir gandrīz 5 reizes vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu – 5,2 tūkst. t. To ietekmēja rekordlielā miežu kopraža, kas bija gandrīz divas reizes lielāka salīdzinājumā ar 2013. gadu (2014. gadā – 409,5 tūkst. t, 2013. gadā – 222,3 tūkst. t). Tas ir lielākais miežu kopražas rādītājs kopš 1994. gada (476,8 tūkst. t).

Alus iegādei Latvijas iedzīvotāji 2013. gadā tērēja vidēji 1,37 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Desmit gadu laikā vidējie mēneša izdevumi alum ir palielinājušies par 0,50 eiro (2003. gadā alus iegādei tērēja vidēji 0,87 eiro). Pilsētnieki alum tērēja vidēji 1,50 eiro, bet lauku iedzīvotāji – 1,10 eiro. Lai iegādātos 1 litru alus, 2014. gadā, saņemot vidējo mēnešalgu pēc nodokļu nomaksas, bija jānostrādā vidēji 26 minūtes, kas ir par 13 min mazāk nekā 2004. gadā (39 minūtes).

2013. gadā viens mājsaimniecības loceklis mēnesī tērēja vidēji 3,20 eiro siera iegādei un patērēja vidēji 527 g siera. Desmit gadu laikā siera patēriņš ir pieaudzis par 26% (2003. gadā – 419 g).

2013. gadā Latvijā bija 43 piena apstrādes un siera ražošanas uzņēmumi, kuros kopā tika nodarbināts 2 971 darbinieks. 2013. gadā lielākie ražošanas uzņēmumi realizēja 4,1 tūkst. tonnas nenogatavināta, svaiga un sūkalu siera 12,6 milj. eiro vērtībā un  14,1 tūkst. tonnas nogatavināta siera 52,5 milj. eiro vērtībā.

2013. gadā Latvijā bija 25 alus ražošanas uzņēmumi, kuros kopā bija nodarbināti 840 darbinieki. 17 lielākie alus darītāji 2013. gadā realizēja 132,2 milj. litru alus 74,9 milj. eiro vērtībā. 

 

Papildu informācija:
Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departaments
Kristīne Romanovska
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr. 67366924, 27880666