Strādājošo darba samaksa un pirktspēja aug arī šogad

31.05.2013

Vidējā darba samaksa valstī gada griezumā turpina augt jau trešo gadu pēc kārtas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

2013. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 4,2% (no 466 līdz 486 latiem), sabiedriskajā sektorā – par 4,4% (no 488 līdz 510), bet privātajā – par 4,3% (no 453 līdz 472). Vispārējās valdības sektorā pieaugums bija 5,1% (no 446 līdz 469 latiem).

Neto darba samaksa šā gada 1.ceturksnī bija 350 lati jeb 72% no darba samaksas pirms nodokļu nomaksas, turklāt tās īpatsvars palielinājās par vienu procentpunktu, samazinoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmei no 25% līdz 24% kopš 2013.gada 1.janvāra. Neto darba samaksas pieaugums gada laikā apsteidza patēriņa cenu kāpumu (0,4%) par 4,8%, tādejādi palielinot algoto darbinieku pirktspēju.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem

 

2012

1.cet.

2012

4.cet.

2013

1.cet.

Pārmaiņas, %

2013 1.cet. pret

2012 1.cet.

2013 1.cet. pret

2012 4.cet.

Pavisam

466

494

486

4.2

-1.7

Privātajā sektorā

453

474

472

4.3

-0.3

Sabiedriskajā sektorā

488

531

510

4.4

-4.0

no tā

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektorā

446

480

469

5.1

-2.2

Salīdzinot ar 2012. gada 4. ceturksni, bruto darba samaksa valstī samazinājās par 1,7%. Sabiedriskajā sektorā samazinājums bija 4,0%, privātajā – 0,3%, bet vispārējās valdības sektorā – 2,2%.

Darbinieku skaitā ietverot arī algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītos bezdarbniekus, mēneša vidējā bruto darba samaksa šā gada 1. ceturksnī bija 482 lati. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem 1. ceturksnī minētajos darbos piedalījās vidēji 8,6 tūkst. bezdarbnieku.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem (latos)

2013. gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2012. gada atbilstošo periodu, darba samaksa visstraujāk augusi tādās nozarēs kā valsts pārvalde – par 8,0%, tirdzniecība – par 6,4%, informācijas un komunikācijas pakalpojumi – par 6,2%, būvniecība – par 6,1%, lauksaimniecība – par 5,8% un nekustamie īpašumi – par 5,3%.

Minētajās nozarēs darba samaksas kāpumu ietekmēja gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro piemaksu un prēmiju pieaugums. Valsts pārvaldē saskaņā ar pieņemto valsts budžetu 2013. gadam algas straujāk augušas Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas sistēmu darbiniekiem. Pieaudzis atalgojums arī Saeimas deputātiem un citām amatpersonām, kuru algas piesaistītas vidējās darba samaksas pārmaiņām valstī.

Gada laikā algas nav mainījušās ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, savukārt neliels samazinājums vērojams administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē –0,2%.

Apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar pārmaiņām iepriekšējā gadā, pieauguma temps ir samazinājies –2013. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2012. gada 1. ceturksni, mēneša bruto darba samaksa kāpusi par 3,6% (2012. gadā – vidēji par 4,6%).

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa saimniecisko darbību veidiem (latos)

 

2012

1.cet.

2012

4.cet.

2013

1.cet.

Pārmaiņas, %

2013 1.cet. pret

2012 1.cet.

2013 1.cet. pret

2012 4.cet.

Pavisam

466

494

486

4.2

-1.7

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība

428

468

453

5.8

-3.3

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

518

541

537

3.6

-0.8

Apstrādes rūpniecība

427

459

443

3.6

-3.6

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana

627

710

643

2.5

-9.5

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija

472

521

472

0.0

-9.3

Būvniecība

433

458

459

6.1

0.3

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts

399

420

425

6.4

1.1

Transports un uzglabāšana

511

558

516

1.0

-7.5

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

310

309

316

1.9

2.4

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

794

815

843

6.2

3.5

Finanšu un apdrošināšanas darbības

1017

998

1064

4.6

6.6

Operācijas ar nekustamo īpašumu

396

424

417

5.3

-1.6

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi

593

631

595

0.4

-5.6

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība

433

454

432

-0.2

-4.8

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana

547

594

591

8.0

-0.6

Izglītība

393

417

410

4.4

-1.7

Veselība un sociālā aprūpe

432

464

448

3.7

-3.3

Māksla, izklaide un atpūta

384

407

401

4.4

-1.6

Citi pakalpojumi

396

413

409

3.1

-1.0

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā ir pieejama CSP datubāzē.

___________________

Paskaidrojumi.

Datu avots: individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, kā arī nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības. Šajā informācijā nav ietverti dati par nodibinājumiem, biedrībām un fondiem un to komercsabiedrībām.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu (EKS’95) ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā santīmus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts normālā darba laika vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

Papildu informācija:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 67366917