Statistika par Latvijas vīriešiem un sievietēm

15.07.2008

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka, turpinot samazināties iedzīvotāju skaitam Latvijā, vīriešu un sieviešu skaita attiecība kopš 2000.gada nav būtiski mainījusies. 2008.gada sākumā 53,9% Latvijas iedzīvotāju bija sievietes un 46,1% vīrieši (vidēji Eiropas Savienībā 2007.gada sākumā 51,2% bija sievietes, 48,8% vīrieši).

Tomēr jāatzīmē, ka līdz darbspējas vecumam vīriešu bija vairāk nekā sieviešu - viņi veidoja 51,1% (sievietes – 48,9%), bet darbspējas vecumā vairs tikai 49,2%, virs darbspējas vecuma – 33,0%.

Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma 2008.gada sākumā

2007. gadā Latvijā dzimušo iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums bija 71,2 gadi (2000.gadā – 70,7 gadi), tai skaitā vīriešiem – 65,8 gadi (2000. gadā – 64,9 gadi) un sievietēm 76,5 gadi (2000.gadā – 76,0 gadi). Lai gan pēdējos gados novērojams dzimstības pieaugums, tomēr dabiskais pieaugums joprojām ir negatīvs. Joprojām augsta ir zīdaiņu mirstība. Turklāt 2007.gadā zīdaiņu-meiteņu mirstība bija augstāka par zīdaiņu-zēnu mirstību – attiecīgi 9,2 meitenes uz 1000 dzīvi dzimušajām un 8,3 zēni uz 1000 dzīvi dzimušajiem.

Būtiskākie iedzīvotāju mirstības cēloņi ir asinsrites sistēmas slimības, audzēji, ārējie nāves cēloņi. Lai gan vīriešu mirstība no ārējiem nāves cēloņiem 2007.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, samazinājās par 12,9% (2461 vīrietis miris 2006.gadā un 2144 miruši 2007.gadā), tomēr tā bija trīs reizes lielāka nekā sieviešu mirstība (vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem starpība sasniedza pat piecas reizes).

Saskaņā ar CSP Darbaspēka apsekojuma datiem, 2007.gadā bija vērojams salīdzinoši augsts iedzīvotāju nodarbinātības līmenis – 72,5% vīriešu un 64,4% sieviešu 15-64 gadu vecumā bija nodarbināti (vidējais nodarbinātības līmenis ES bija 72,5% vīriešiem un 58,3% sievietēm).

Ņemot vērā, ka tikai neliela daļa nodarbināto (4,3% vīriešu un 7,0% sieviešu) strādāja nepilnu darba laiku, kā arī to, ka daļa nodarbināto strādāja vairāk nekā vienā darbā (5,0% vīriešu un 7,0% sieviešu), Latvijā ir viena no garākajām darba nedēļām ES. 2007.gada 4.ceturksnī visos darbos nodarbinātais (gan pamatdarbā, gan papildus darbā) vīrietis vidēji strādāja 41,7 stundas, bet sieviete 39,3stundas nedēļā (ES valstīs šis rādītājs 2007.gadā bija 40,9stundas vīriešiem un 33,5 stundas sievietēm).

Sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa 2008.gada pirmajā ceturksnī bija Ls 419 (2007.gadā – Ls 323) un veidoja tikai 85,5% (2007.gada pirmajā ceturksnī – 83,9%) no vīriešu mēneša vidējās bruto darba samaksas. Vīriešu mēneša vidējā bruto darba samaksa 2008. gada pirmajā ceturksnī sasniedza Ls 490 (2007. gadā - Ls385). ES valstīs 2006.gadā sieviešu darba samaksa veidoja 85% no vīriešu darba samaksas, Latvijā attiecīgajā periodā 82,4%. Viens no iemesliem, kādēļ veidojas šāda atšķirība ir tas, ka sievietes strādā nozarēs un profesijās, kur darba samaksa ir zemāka. 2008.gada 1.ceturksnī vislielākā mēneša bruto darba samaksas starpība bija finanšu starpniecības nozarē – sieviešu vidējā mēneša bruto darba samaksa bija Ls 873, bet vīriešu – Ls 1557. Atšķirība starp vidējo darba samaksu pēc dzimuma praktiski nav valsts pārvaldē.

Jāatzīmē, ka sievietēm (vecumā 15-74 gadi) iegūtās izglītības līmenis ir augstāks nekā vīriešiem. Augstāks izglītības līmenis par pamatskolas izglītību bija 70,7 % vīriešu un 76,7% sieviešu. Turklāt sieviešu skaits, kam bija augstākā izglītība, bija 1,6 reizes lielāks nekā vīriešu.

Latvijas iedzīvotāji vecumā 15-74 gadi pēc sasniegtā izglītības līmeņa 2007.gadā

0,2% sieviešu un 0,3% vīriešu nav uzrādījuši izglītības līmeni

2007./2008.mācību gada sākumā divas trešdaļas jeb 64,4% no kopējā studentu skaita bija sievietes. Vislielākais studentu-sieviešu īpatsvars bija veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās (87,1%), bet inženierzinātnēs, ražošanā un būvniecībā tikai 21,2%.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vidējā izmaksātā vecuma pensiju 2007.gadā vīriešiem bija Ls 121,7 un tā bija salīdzinoši augstāka nekā sievietēm, kurām tā veidoja Ls 105,3. Kopumā vecuma pensiju lielāku par Ls 120 saņēma 34,7% vīrieši vecuma pensijas saņēmēji un tikai 15,5% sievietes.

Arī vidējais bezdarba pabalsts 2007.gadā vīriešiem bija ievērojami lielāks nekā sievietēm un tas sasniedza Ls 142,18 (sievietēm – Ls 85,52, kas ir 60% no vidējā izmaksātā bezdarbnieku pabalsta vīriešiem). Jāpiebilst, ka 2007.gadā 63% no visiem bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem bija sievietes.

Atbilstoši CSP veiktā apsekojuma datiem par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC 2006. gada apsekojums1), mājsaimniecībā, kurā galvenais pelnītājs bija sieviete, rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu personu mēnesī 2005.gadā bija Ls105,6, bet mājsaimniecībā, kurās galvenais pelnītājs bija vīrietis – Ls134,3.

Saskaņā ar iepriekš minētā apsekojuma datiem Latvijā nabadzības riskam2 2006.gadā bija pakļauti 23% iedzīvotāju (25% sieviešu un 21% vīriešu). Diemžēl nabadzības risks pat nodarbināto3 sieviešu vidū bija augstāks nekā vīriešiem un 2006.gadā tas veidoja 12%, salīdzinot ar 10% vīriešiem.

Lielākā mērā nabadzības riskam ir pakļautas personas pensijas vecumā. Nabadzības risks sievietēm vecākām par 65 gadiem 2006.gadā sasniedza 36%, kas ir divas reizes augstāks nekā tās pašas vecuma grupas vīriešiem (17%).

1 Eiropas Kopienas statistikas apsekojums par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kas visās ES dalībvalstīs tiek veikts, izmantojot vienotu metodoloģiju un definīcijas. EU-SILC 2006.gada apsekojumā pavisam tika aptaujāti 9,1 tūkst. 16 gadi un vecāki respondenti.

2 Visās ES dalībvalstīs nabadzības riska slieksni aprēķina saskaņā ar Lākenas indikatoru metodoloģiju. Katru gadu šāds slieksnis tiek aprēķināts no jauna.

3 Vecumā no 18 līdz 64 gadiem.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr.67366847
Baiba Zukula