Sociālās aizsardzības izdevumi 2011.gadā

23.11.2012

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gadā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai saskaņā ar ESSPROS  metodoloģiju1 bija 2 147,4 milj. latu jeb 15,0% no IKP, kas ir par 2,8 procenta punktiem mazāk nekā 2010.gadā (17,8% no IKP). Izdevumu apjoms sociālajai aizsardzībai 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu samazinājās par 5,9%. Eiropas Savienībā šis rādītājs 2010.gadā vidēji bija 29,4% no IKP.

Izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā 2005.–2011.gadā
(milj. latu)

Sociālās aizsardzības izdevumi (milj. latu)

 

2008

2010

 2011

(provizoriskie dati)

Izdevumu pieaugums 2011.g.

pret 2010.g.,

%

milj. latu

%

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai

2 043,1

2 281,3

2 147,4

100,0

- 5,9

tai skaitā atbilstoši funkcijai:

 

 

 

 

 

slimība/veselības aprūpe

591,4

467,4

450,2

21,0

-3,7

invaliditāte

147,3

172,0

183,8

8,6

+6,8

vecums

875,7

1165,5

1124,2

52,3

-3,6

apgādnieka zaudējums

38,9

38,3

36,7

1,7

-4,3

ģimene/bērni

223,9

191,1

157,5

7,3

-17,6

bezdarbs

82,3

167,5

101,3

4,7

-39,5

mājoklis

27,6

18,2

21,2

1,0

+16,7

sociālā atstumtība

18,2

30,4

36,1

1,7

+19,0

administratīvās izmaksas 

37,1

30,5

36,1

1,7

+18,5

citi izdevumi

0,7

0,3

0,4

0,0

+27,1

74,6% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai 2011.gadā izmaksāti naudā.

Lielākais izdevumu samazinājums (par 39,5%) saistīts ar atbalstu bezdarbniekiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam samazinājās no Ls 89 milj. 2010.gadā līdz Ls 44 milj. 2011.gadā (par 50,8%), kas skaidrojams ar bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaita samazināšanos (2010.gada beigās – 60 tūkst., 2011.gada beigās – 35 tūkst.), kā arī ar 2009.gada 16.jūnijā pieņemto likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kas nosaka bezdarbnieku pabalsta piešķiramā un izmaksājamā apmēra ierobežojumus.

Strauji samazinājāsarī tā izdevumu daļa (par 17,6%), kas saistīta ar ģimenes un bērnu atbalstu. Tas skaidrojams ar iepriekšminētā likumā paredzēto valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanu.

Lielāko daļu (52,3%) no sociālās aizsardzības izdevumiem saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 93% veidoja izdevumi vecuma pensijām – 1 046 milj. latu. Salīdzinot ar 2010.gadu, kopējie izdevumi, kuri saistīti ar pensijas izmaksām, 2011.gadā samazinājās par 3,6%, kas galvenokārt saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi, jo 2009.gadā ieturētā naudas summa vecuma pensijas saņēmējiem tika atmaksāta 2010.gadā.

Lielākais izdevumu pieaugums (par 19,0%), salīdzinot ar 2010.gadu, vērojams sociālās atstumtības samazināšanai – pabalsti naudas vai apmaksātu preču vai pakalpojumu veidā. Izdevumu pieaugumu šajā izdevumu sadaļā galvenokārt ietekmēja pašvaldību izmaksājamais pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – GMI pabalsts). Izdevumi GMI pabalstam palielinājās par 19,0% (2010.gadā – Ls 18 milj., 2011.gadā – Ls 22 milj.). Kaut arī 2011.gada laikā GMI pabalsta saņēmēju skaits pakāpeniski samazinājās (no 71 tūkst. janvārī līdz 64 tūkst. personu decembrī), tieši 2011.gada martā GMI pabalsta saņēmēju skaits (80 tūkst. personu) sasniedza visaugstāko līmeni.

 

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Kārlis Smudzis
Tālr. 67366948

 

1    Eiropas statistikas sistēmā katru gadu tiek apkopoti un publicēti harmonizēti dati par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Sociālie aizsardzības pabalsti tiek klasificēti atbilstoši pamatmērķim vai funkcijai, piemēram, „vecums”.Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004.gadā. Dati par sociālās aizsardzības izdevumiem atrodami CSP mājaslapā. To apkopošanai tiek izmantota dažādu valsts institūciju sniegtā informācija. ESSPROS izdevumi tiek finansēti no valsts un pašvaldību budžetiem, darba devēju sociālajiem maksājumiem u.c.