Sievietes zinātnē

06.03.2015

Suminot Latvijas dāmas Starptautiskajā sieviešu dienā, Centrālā statistikas pārvalde (CSP) ir apkopojusi galvenos faktus un rādītājus par sievietēm pētniecībā Latvijā. "Sievietes zinātnē" ir pirmā datu vizualizācija infografiku sērijā, kas veltīta pētniecības statistikai.

2013. gadā Latvijā pētniecībā bija nodarbinātas 7 448 personas1, no kurām 3 871 jeb 52% bija sievietes. Saskaņā ar Eurostat datiem, 2011. gadā Latvija bija līdere Eiropas Savienībā (ES) ar visaugstāko sieviešu īpatsvaru zinātniskajā personālā, pārsniedzot ES vidējo rādītāju (33%). Salīdzinājumam Lielbritānijā pētniecībā nodarbināti 38% sieviešu, savukārt Francijā – 26%.

Sieviešu īpatsvars zinātniskajā personālā 2011. gadā (%)

Avots: Eurostat dati

Jāatzīmē, ka 2012. gadā Latvijā bija arī pasaulē augstākais sieviešu īpatsvars, kuras ieguvušas doktora grādu. 60% no visiem doktora grādu ieguvušajiem bija sievietes, savukārt ES – 47%. Doktora grādu ieguvušo sieviešu īpatsvars ASV bija 53%, Igaunijā – 51%, Vācijā – 45%. Viszemākais sieviešu īpatsvars, kas ieguvušas doktora grādu, bija Japānā (30%).

Lielākā daļa (43%) sieviešu zinātniskajā personālā ir vecumā no 35 līdz 54 gadiem. 25,4% sieviešu ir vecumā līdz 34 gadiem, savukārt 12,2% ir vecākas par 65 gadiem.

Pētniecībā augstākās izglītības sektorā vislielākais sieviešu īpatsvars ir humanitāro zinātņu nozarē – 71,9%. Arī medicīnas (69,9%), sociālo zinātņu (66,2%) un lauksaimniecības (61,2%) nozarē pārsvarā nodarbinātas sievietes.

Lai gan Latvijā vairāk kā pusi zinātniskā personāla veido sievietes, sieviešu īpatsvars, kuras vada augstākās izglītības iestādes, ir zemāks. 2010. gadā 17% augstskolu vadītāju bija sievietes, ES vidēji 10%. Visaugstākais sieviešu – augstskolu vadītāju – īpatsvars ir Zviedrijā (43%) un Somijā (31%).

Iespējamība, ka Latvijā sieviete, kas strādā pētniecības nozarē, ieņems augstu akadēmisko amatu, ir salīdzinoši zema. Tomēr 2010. gadā2 Latvijas "Stikla griestu" indekss bija 1,78, kas nozīmē, ka sievietēm izredzes nokļūt augstākos akadēmiskos amatos ir labākas nekā vidēji ES (1,80). Salīdzinājumam "Stikla griestu" indekss Lietuvā bija 2,96, Zviedrijā –  2,14, kur iespēja kļūt par profesori sievietei ir vēl mazāka.

Stikla griestu indekss mēra iespējamību, ar kādu sievietes ieņems augstākos akadēmiskos amatus, salīdzinot ar tajā pašā sfērā strādājošiem vīriešiem. To aprēķina, izmantojot šādus rādītājus: sieviešu–profesoru īpatsvars un sieviešu īpatsvars no visa zinātniskā personāla. Ja vērtība ir 1, tad sieviešu un vīriešu izredzes ir vienādas. Savukārt, ja vērtība ir lielāka par 1, tad vīriešiem ir lielākas izredzes un “stikla griesti ir biezāki”.

Turpinot infografiku sēriju, kas veltīta pētniecības statistikai, aprīlī CSP atspoguļos nozīmīgākos datus par finansējumu pētniecībai un zinātniskā personāla raksturojošos rādītājus. Plašāka informācija par pētniecību pieejama 2014. gada publikācijā "Pētniecības statistika", kā arī CSP datubāzē sadaļā "Zinātne".

CSP veidotās datu vizualizācijas, tajā skaitā pērn Starptautiskajai sieviešu dienai veltītā infografika "Sievietes portrets Latvijā 2014", ir pieejamas CSP mājas lapā sadaļā "Infografikas un video".

 

 

1 Zinātniskais personāls ir zinātnieki (fiziskās personas, kuras veic zinātnisko darbību un kuras ieguvušas zinātnisko kvalifikāciju – doktora zinātnisko grādu) un profesionāļi ar akadēmisko grādu vai augstākās izglītības diplomu, kas nodarbojas ar fundamentāliem vai lietišķiem pētījumiem, kā arī eksperimentālo pētniecību, lai iegūtu jaunas zināšanas, ražojumus, procesus, metodes un sistēmas; projektu vadītāji, kas iesaistīti pētniecības darbu zinātnisko un tehnisko aspektu plānošanā un vadīšanā.
2 Eiropas Komisijas publikācija "She figures 2012: Gender in Research and Innovation, Statistics and Indicators". Pieejams: http://ec.europa.eu/research/science-society/document_library/pdf_06/she-figures-2012_en.pdf

 

Papildu informācija:
Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa
Anita Švarckopfa
Tālr. 67366648