Šī gada 3. ceturksnī vidējās algas pieauguma temps saglabājās zems

29.11.2016

2016. gada 3. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 847 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, vidējā alga palielinājās par 18 eiro jeb 2,2 %, kas ir nedaudz zemāks gada pieauguma temps kā šī gada 2. ceturksnī (3,3 %).

Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 828 eiro, sabiedriskajā sektorā – 885 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 840 eiro. Gada laikā privātajā sektorā algas auga nedaudz straujāk nekā sabiedriskajā – attiecīgi 2,3 %, un 1,9 %.

2016. gada 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa valstī bija 622 eiro, un, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, tā pieauga par 1,7 %. Reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2 %, pieauga par 1,5 %.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas pa sektoriem, eiro

 

2015. gada

3. ceturksnis

2016. gada

1. ceturksnis

2016. gada

2. ceturksnis

2016. gada

3. ceturksnis

Pārmaiņas, %

2016. g. 3. cet. pret

2015. g. 3. cet.

2016. g. 3. cet. pret

2016. g. 2. cet.

Pavisam

829

832

838

847

2,2

1,1

Privātais sektors

810

*830

*815

828

2,3

1,6

Sabiedriskais sektors

868

*836

*881

885

1,9

0,4

   no tā

 

 

 

 

 

 

Vispārējās valdības sektors

816

788

824

840

2,9

1,9

* Dati precizēti.
 
2016. gada 3. ceturksnī vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas un ēdināšanas, citu pakalpojumu, kā arī izglītības nozarē.

2016. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās, izņemot profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari, kur gada laikā tā saruka par 2,2 %,  nekustamo īpašumu nozari (kritums par 1,7 %), transporta un uzglabāšanas nozari(1,5 %) un citu pakalpojumu jomā (1,2 %). Citu pakalpojumu nozare ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu  nozares. Vidējā alga nedaudz samazinājās arī enerģētikas nozarē (par 0,1 %).

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, transporta un uzglabāšanas un enerģētikas nozarē vidējā atalgojuma kritumu ietekmēja neregulāro prēmiju un piemaksu samazinājums, kā arī darbinieku skaita pieaugums, kas bija straujāks nekā darba samaksas fonda kāpums. Pārējās minētajās nozarēs samazinājās gan regulārā darba samaksa, gan neregulārās piemaksas, savukārt darbinieku skaits pieauga.

Nozarēs, kur gada laikā algas augušas, straujāks algu kāpums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (par 5,5 %), finanšu un apdrošināšanas darbībās (par 5,0 %), lauksaimniecības nozarē (par 4,7 %).

Mēneša vidējā bruto darba samaksa  2015. un 2016. gada 3. ceturksnī un tās pārmaiņas

2016. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2015. gada 3. ceturksni algas augušas visās Baltijas valstīs, taču Latvijā kāpums bija viszemākais. Igaunijā vidējā bruto darba samaksa gada laikā pieauga par 7,1 %, Lietuvā – par 7,9 %. Visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016. gada 3. ceturksnī bija Igaunijā (1 119 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (793 eiro). Pēc darba nodokļu nomaksas vismazāk saņem Latvijā strādājošie – mēneša vidējā neto darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija 73 % no aprēķinātās bruto darba samaksas. Lietuvā šī attiecība bija 78 %, bet Igaunijā – 81 %.

Tāpat kā Latvijā, abās kaimiņvalstīs šogad palielinājusies minimālā alga. Igaunijā no šī gada 1. janvāra minimālā alga pieauga no 390 līdz 430 eiro (kāpums par 10,3 %), Lietuvā šī gada 1. jūlijā tā sasniedza 380 eiro (pieaugums par 26,7 %, salīdzinot ar 2015. gada 1. janvāra minimālo algu 300 eiro). Latvijā minimālā alga šī gada 1. janvārī pieauga no 360 līdz 370 eiro (par 2,8 %).

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Darba samaksa – galvenie rādītāji”. Dati par darba samaksu 2015. gadā un 2016. gada 3. ceturksnī publicēti datubāzē sadaļā “Darba samaksa” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).

Metodoloģiskie skaidrojumi

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības.

 

Mediju jautājumi:
Beate Danusēviča
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366924, 27880666
www.csb.gov.lv
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts: Lija [dot] Luste [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366917