Seminārs medijiem "Nabadzības un ienākumu nevienlīdzības dati un to izmantošanas piemēri"

11.04.2016

SEMINĀRS MEDIJIEM

Laiks: 11.04.2016 plkst. 15:00–16:30
Vieta: Centrālā statistikas pārvalde, Lāčplēša iela 1 (ieeja no K. Valdemāra ielas puses), 504. auditorija

PIETEIKTIES

Latvijas ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes un turpina būt viena no straujāk augošajām ekonomikām ES. IKP faktiskajās cenās ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās 2015. gadā bija 10,8 tūkstoši eiro, pārsniedzot 2008. gada rādītāju. Jau kopš 2013. gada neto algas ir pārsniegušas 2008. gada līmeni un 2015. gadā palielinājās līdz 603 eiro mēnesī. Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pirmskrīzes līmeni sasniedza jau 2013. gadā (355 eiro) un 2014. gadā palielinājās līdz 387 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Arī bezdarba līmenis pērn pirmo reizi nokrities zem 10 % robežas. Tajā pašā lakā nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits arvien pieaug, un arī ienākumu nevienlīdzība atrodas nemainīgi augstā līmenī.

Kā Latvijas ekonomiskā un demogrāfiskā situācija ietekmējusi nabadzības un ienākumu nevienlīdzības datus, un kādi izaicinājumi sagaidāmi nākotnē?

Semināra mērķis ir informēt žurnālistus par Iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu jeb EU-SILC apsekojuma norisi un statistikas rādītajiem, kurus iegūst, kā arī iedzīvotāju atsaucības ietekmi uz šiem datiem. Seminārā prezentēs arī praktiskus piemērus, kā EU-SILC datus izmanto pētniecībā un politikas veidošanā, un kā aptaujas dalībnieku sniegtā informācija nonāk atpakaļ pie iedzīvotājiem zināšanu, pabalstu, jaunu sabiedrisko pakalpojumu, mērķa finansējuma u.c. formā.

Mūsdienās oficiālā statistika tiecas rast līdzsvaru starp datu lietotāja vajadzībām un datu sniedzēju noslodzi, piedaloties aptaujās. Arvien vairāk datu ieguvē izmanto administratīvo reģistru datus, ievērojot principu – nejautāt iedzīvotājam to, ko valsts jau zina. Tomēr nozīmīgu daļu informācijas par iedzīvotāju sociāli ekonomisko stāvokli vislabāk var iegūt tādās iedzīvotāju aptaujās kā EU-SILC apsekojums.

Intervētāji, kuri ikdienā dodas pie iedzīvotājiem tos aptaujāt, saskaras ar iedzīvotāju zemo ieinteresētību. Iedzīvotāji bieži nav motivēti veltīt laiku intervijai, jo uzskata, ka viņu sniegtajai informācijai nav nekādas nozīmes un ka tas nekā neietekmēs viņu dzīvi.

Prezentācijas

Kas ir EU-SILC apsekojums, un kā tas palīdz atklāt iedzīvotāju nevienlīdzību?

Viktors Veretjanovs, Centrālās statistikas pārvaldes Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļas vadītājs

EU-SILC apsekojums ir nozīmīgs datu avots, kur ik gadu iegūst statistisko informāciju par iedzīvotāju ienākumiem, nabadzību, sociālo atstumtību un dzīves apstākļiem gan personu, gan mājsaimniecību līmenī un sniedz iespēju novērtēt Latvijas sociāli ekonomisko stāvokli arī starptautiski. Prezentācijā skaidros, kā noris EU-SILC apsekojums, kādi ir pieejamie rādītāji un kā pēdējo gadu Latvijas demogrāfiskā situācija ir ietekmējusi EU-SILC datus.

EU-SILC datu izmantošana valsts nodokļu politikas vērtēšanai

Anna Zasova, BICEPS pētniece

Veiksmīgas ekonomiskās politikas īstenošanai ir svarīgi, lai tā būtu balstīta uz faktiem un empīriskiem datiem. Šāda pieeja ļauj atbildēt uz virkni jautājumu. Piemēram - kādas iedzīvotāju grupas maksā nodokļus? Kā nodokļu politika ietekmē iedzīvotāju ienākumus? Prezentācijā tiks sniegts īss pārskats par to, kādas iespējas paver EU-SILC datu pieejamība Latvijas nodokļu politikas analīzei un tiks apskatītas būtiskākās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa politikā 2016. gadā.

EU-SILC datu loma sociālās politikas veidošanā

Ieva Jaunzeme, Labklājības ministrijas valsts sekretāre

Sociālā politika tiek veidota, balstoties uz dažādiem statistikas datiem, kuri kalpo kā pierādījums noteiktas problēmas risināšanas nepieciešamībai. EU-SILC dati ir būtisks un neatņemams datu avots, kas sniedz argumentus par vajadzību uzlabot noteiktu iedzīvotāju grupu situācijas. Tā rezultātā katru gadu tiek pilnveidotas politikas un normatīvie akti, kas vērsti uz iedzīvotāju ienākumu un atbalsta palielināšanu.

EU-SILC nozīme Latvijas vidējā termiņa plānošanā

Māra Sīmane, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultante

Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam nosaka rezultātus, kurus apņemamies sasniegt Latvijā, un kuros valsts iegulda budžeta un Eiropas Savienības fondu resursus. Lai sasniegtu šos mērķus, nepieciešams izprast iedzīvotāju dzīves apstākļus, ienākumus, nodarbošanos, veselības un izglītības iespējas. EU-SILC dati sniedz iespēju noteikt precīzāko valsts līmeņa rīcību dzīves kvalitātes uzlabošanai, gan arī mērīt, vai mērķi tiek sasniegti. 

Intervētāja ceļš līdz EU-SILC datiem

Mudīte Leja, EU-SILC apsekojuma intervētāja

Ik gadu EU-SILC apsekojumā aptaujā 8 tūkstošus mājsaimniecību, no tām 6,1 tūkstoti apmeklē klātienē, bet 1,9 tūkstošus – telefonintervijā no Preiļu intervētāju centra. EU-SILC apsekojuma intervētāja Mudīte Leja šogad apseko 151 mājsaimniecību Jelgavas un Saldus rajonā un seminārā stāstīs par intervētāja ikdienas darbu – kā noris intervijas, kāda ir iedzīvotāju atsaucība un ar kādām problēmām visbiežāk saskaras datu vācēji.

 

PIETEIKTIES

Papildu informācija:
Beate Danusēviča
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Informācijas un komunikācijas daļa
Informācijas, izdevniecības un poligrāfijas departaments

Tālr. 67 366 924, Mob. 27 880 666
E-pasts: beate [dot] danusevica [at] csb [dot] gov [dot] lv

CENTRĀLĀ STATISTIKAS PĀRVALDE
Lāčplēša iela 1, Rīga, LV-1301, Latvija
www.csb.gov.lv
www.twitter.com/csp_latvija
www.facebook.com/csplatvija