Saglabājas augsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars

03.02.2015

2013. gadā Latvijā nabadzības riskam vai sociālai atstumtībai1 bija pakļauti 645 tūkstoši jeb 32,7% iedzīvotāju – par 2,4 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strauji samazinājies arī dziļai materiālai nenodrošinātībai1 pakļauto iedzīvotāju skaits – no 24% 2013. gadā līdz 19,2% 2014. gadā.

Pieaugot iedzīvotāju vidējiem ienākumiem 2013. gadā2, nabadzības riska slieksnis1 ir pieaudzis, sasniedzot 260 eiro (2012. gadā – 233 eiro). 2013. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 21,2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk, nekā 2012. gadā. Iedzīvotāju, kas pakļauti nabadzības riskam, īpatsvara pieaugumu visvairāk ietekmēja tas, ka  ienākumu kāpums no algota darba bija straujāks par  pensiju, pabalstu un citu budžeta maksājumu3 pieaugumu. Vidējā mēneša darba samaksa palielinājās par 28 eiro mēnesī jeb 5,7%, turpretī vecuma pensijas vidēji mēnesī pieauga vien par 2,67 eiro mēnesī jeb 1%.

2013. gadā būtiski palielinājies iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kuri pakļauti nabadzības riskam (no 17,6% 2012. gadā līdz 27,6% 2013. gadā). Turpretī nabadzības riskam pakļauto bērnu īpatsvars salīdzinājumā ar 2012. gadu audzis par 0,9 procentpunktiem, sasniedzot 24,3%.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pa vecuma grupām
2008. – 2013. gadā (procentos)

 

2008

2009

2010

2011

2012

2013

Pavisam

26,4

20,9

19,0

19,2

19,4

21,2

tai skaitā pa vecuma grupām (gadi):

 

 

 

 

 

 

0–17

26,3

26,3

24,7

24,4

23,4

24,3

18–64

20,5

20,4

20,2

19,3

18,8

18,4

65+

47,6

17,2

9,1

13,9

17,6

27,6

Mājsaimniecībās, kurās apgādībā esošos bērnus audzina tikai viens no vecākiem, nabadzības risks joprojām ir augsts. Turklāt 2013. gadā šo mājsaimniecību nabadzības risks pieauga par 2,8 procentpunktiem un sasniedza 41,1%. Savukārt mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus, nabadzības risks ir būtiski samazinājies – no 32,6% 2012. gadā līdz 27,7% 2013. gadā. Tas skaidrojams ar valsts finansējuma palielinājumu tādam valsts atbalsta programmām kā bērna kopšanas pabalsts, vecāku pabalsts, maternitātes pabalsts, paternitātes pabalsts un piemaksa par dvīņu vai vairāku vienās dzemdībās dzimušu bērnu kopšanu.

2013. gadā nodarbināto personu nabadzības risks sasniedza zemāko rādītāju kopš 2004. gada – 8,1% (2012. gadā – 8,9%).

Strauji pieaudzis pensionāru nabadzības risks – līdz 29,4% 2013. gadā salīdzinājumā ar 18,8% 2012. gadā. Ja persona vecumā virs 65 gadiem dzīvo viena pati, tad nabadzības risks šāda tipa mājsaimniecībai pieauga vēl straujāk - no 29,2% 2012. gadā līdz 51,1% 2013. gadā.

Nabadzības riska indekss4 dažādās iedzīvotāju sociāli-ekonomiskās grupās
2004. – 2013. gadā (procentos)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

Iegūto relatīvās nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir "Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)" apsekojums. Tajā 2014. gadā tika aptaujāti 6,1 tūkstoši mājsaimniecību un tika intervēti 12 tūkstoši 16 gadus veci un vecāki respondenti.

Nabadzības riska aprēķinos izmantoti dati par iedzīvotāju ienākumiem 2013. gadā. Dati par mājsaimniecību ienākumiem 2014. gadā tiks apkopoti līdzīgā apsekojumā šogad, kas noritēs no marta līdz jūnija beigām.

Pretstatā CSP pieejai Eiropas Savienības statistikas birojs "Eurostat" publicē monetāros nabadzības un sociālās atstumtības rādītāju ar atsauci uz apsekojuma norises gadu, kaut gan rādītājā iekļautie iedzīvotāju ienākumu dati ir apkopoti par iepriekšējo kalendāro gadu.  2014. gada 4. novembrī Eurostat publiskoja  EU-SILC 2013. gada apsekojuma datus par nabadzību un sociālo atstumtību, Latvijas gadījumā attēlojot 2012. gada ienākumu datus.

Plašāka informācija par EU-SILC apsekojuma rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama CSP datubāzē sadaļā "Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori".

 

Papildu informācija:
Viktors Veretjanovs
Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Tālr. 67366609

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautas personas, kuru ienākumi ir mazāki par nabadzības riska slieksni vai ir izteikti materiāli nenodrošinātas, vai nodarbinātas darbā ar zemu intensitāti.
  Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (ienākumu sadalījuma viduspunktu). 
  Dziļa materiālā nenodrošinātība – tiek uzskatīts, ka persona ir pakļauta izteiktai materiālajai nenodrošinātībai, ja tā nevar atļauties vismaz 4 no 9 zemāk minētajām pozīcijām:
  1) samaksāt īri un komunālo pakalpojumu rēķinus,
  2) uzturēt mājokli atbilstoši siltu,
  3) segt neparedzētus uzdevumus,
  4) katru otro dienu baudīt maltīti no gaļas, zivīm vai atbilstoša olbaltumvielu sastāva produktiem,
  5) pavadīt nedēļu garas brīvdienas ārpus mājām,
  6) vieglo auto,
  7) veļas mazgājamo mašīnu,
  8) krāsu televizoru,
  9) telefonu.
  Darba intensitāte – tiek noteikta pēc gada laikā nostrādāto mēnešu proporcijas, kuru darbaspējīgā vecuma mājsaimniecības locekļi ir nostrādājuši ienākumu pārskata periodā. Personas tiek klasificētas intervālā no WI=0 (nav nodarbināti) līdz WI=1 (pilna nodarbinātība). Tiek pieņemts, ka persona dzīvo mājsaimniecībā ar zemu darba intensitāti, ja WI ≤ 0,2.

Rīcībā esošie ienākumi – naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni līdz 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

Sociālie transferti – valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

Nabadzības riska indekss – iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcība esošais ienākums ir zem nabadzība riska sliekšņa.
  Ekvivalentais rīcībā esošais ienākums – mājsaimniecības rīcībā esošais ienākums, kas tiek aprēķināts uz ekvivalento patērētāju. To iegūst, dalot mājsaimniecības ienākumu ar ekvivalento mājsaimniecības lielumu, kuru veido, izmantojot modificēto OECD skalu (1,0; 0,5; 0,3) – pirmajam pieaugušajam tiek pielīdzināts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3.