Profesiju apsekojuma rezultāti 2005.gada oktobrī

18.04.2006

Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par darbinieku skaita1) sadalījumu pa profesijām2) 2005.gada oktobrī. Dati apkopoti pēc komercsabiedrību, individuālo komersantu, iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu apsekojuma.

Vislielākās darbinieku skaits, tāpat kā iepriekš, bija 2.pamatgrupā – vecākie speciālisti – 155,9 tūkst., kur darbinieku skaits, salīdzinot ar 2004.g., pieaudzis par 5,1 tūkst. Toties otrajā vietā izvirzījusies 5.pamatgrupa – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki – 130,3 tūkst., novirzot zemāk 7.pamatgrupas profesijas – kvalificēti strādnieki un amatnieki (125,6 tūkst.), kuru skaits samazinājies par 0,8 tūkst.

Vislielākais darbinieku skaita pieaugums bija 3.pamatgrupā – speciālisti, kur tas pieaudzis par 8,6 tūkst. jeb 8,1%.

Visvairāk sieviešu nodarbinātas 2.pamatgrupā – vecākie speciālisti – 104,5 tūkst. un 5.pamatgrupā – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki – 98,1 tūkst. Vislielākais sieviešu īpatsvars vērojams 4.pamatgrupā – kalpotāji – 81%, 5.pamatgrupā – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki – 75%, un 2.pamatgrupā – vecākie speciālisti – 67%.

Visvairāk vīriešu nodarbināti 7.pamatgrupā - kvalificēti strādnieki un amatnieki – 96,4 tūkst., un 8.pamatgrupā – iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri – 76,9 tūkst. Vislielākais vīriešu īpatsvars vērojams 8.pamatgrupā - iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri – 84%, 7.pamatgrupā - kvalificēti strādnieki un amatnieki – 77%, un 1.pamatgrupā – likumdevēji, valsts amatpersonas, ierēdņi vadītāja amatā, vadītāji – 60%.

Salīdzinot darbinieku skaita sadalījumu pa profesiju pamatgrupām sabiedriskajā un privātajā sektorā, redzamas sekojošas atšķirības:

Sabiedriskajā sektorā vislielākais nodarbināto skaits ir 2.pamatgrupā – vecākie speciālisti – 92,8 tūkst. un 3.pamatgrupā – speciālisti – 55,9 tūkst., bet privātajā sektorā – 7.pamatgrupā – kvalificēti strādnieki un amatnieki – 107,4 tūkst., un 5.pamatgrupā – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki – 102.5 tūkst. Jāatzīmē, ka sabiedriskā sektora 2.pamatgrupā tiek iekļauti visi valsts civildienesta ierēdņi, izņemot ierēdņus vadītāja amatā, kuru skaits bija 22 tūkst., bet 1.pamatgrupā – likumdevēji, valsts amatpersonas, ierēdņi vadītāja amatā, vadītāji – valsts civildienesta ierēdņi vadītāja amatā, kuru skaits bija 5,2 tūkst.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa3) 2005.gada oktobrī bija 237 lati jeb par 14% lielāka nekā 2004.gada oktobrī.

Kā iepriekšējos gados, visaugstākā darba samaksa bija 1.pamatgrupā - likumdevēji, valsts amatpersonas, ierēdņi vadītāja amatā, vadītāji – 368 lati, tai skaitā valsts amatpersonām un ierēdņiem vadītāja amatā – 457 lati, vietējo pašvaldību vadītājiem – 340 lati, pašvaldību amatpersonām – 409 lati, komercsabiedrību un iestāžu vadītājiem – 684 lati, pamatdarbības struktūrvienību vadītājiem – 449 lati, mazo komersantu un iestāžu vadītājiem (ja vadītāji ir ne vairāk kā divas personas) – 198 lati.

Otrajā vietā pēc algas lieluma bija 2.pamatgrupas profesijas - vecākie speciālisti – 313 lati. Jāatzīmē, ka šajā pamatgupā lielāka darba samaksa bija vecākiem datorspeciālistiem – 466 lati, matemātiķiem, statistiķiem un tiem radniecīgu profesiju vecākiem speciālistiem – 387 lati, vecākiem veselības aprūpes speciālistiem (izņemot slimnieku kopējus) – 375 lati, tai skaitā ārstiem – 425 lati, augstāko mācību iestāžu akadēmiskajiem amatiem – 422 lati. Valsts civildienesta ierēdņiem vidēja alga bija 270 lati. Viszemākā darba samaksa šajā pamatgrupā bija arhīvistiem un bibliotekāriem – 190 latu, un veterināriem – 176 lati.

Trešajā pamatgrupā – speciālisti – augstāka darba samaksa nekā lielā daļā citu profesiju bija finanšu un tirdzniecības speciālistiem – 343 lati, datortehnikas speciālistiem, kā arī pārvaldes speciālistiem – 303 lati, bet zemāka darba samaksa – sociālajiem darbiniekiem – 186 lati, un mākslas, sporta un atpūtas speciālistiem – 187 lati.

Visās pamatgrupās novērojams, ka vīriešu darba samaksa bija augstāka par sieviešu darba samaksu.

Jāatzīmē, ka privātajā sektorā darba samaksa ir augstāka gan 2.pamatgrupā – vecākie speciālisti (par 16 latiem), gan 3.pamatgrupā – speciālisti (par 23 latiem), gan arī 4.pamatgrupā – kalpotāji (par 9 latiem).

Plašāka informācija par darbinieku skaitu, darba samaksu, faktiski nostrādāto un apmaksāto darba laiku noteiktās profesiju klasifikācijas grupās tiks apkopota un izdota datu krājumā “Profesiju apsekojuma rezultāti Latvijā 2005. gada oktobrī”.

Profesiju pamatgrupas:

1.pamatgrupa - Likumdevēji, valsts amatpersonas, ierēdņi vadītāja amatā un vadītāji (grupā ietilpst arī dažādu līmeņu iestāžu, kā arī komercsabiedrību, individuālo komersantu, nodibinājumu, biedrību, fondu vadītāji un to vietnieki).

2.pamatgrupa - Vecākie speciālisti (grupā ietilpst profesijas, kuru izpildei vajadzīgs augsts teorētisko un profesionālo zināšanu līmenis dabas, sociālajās un humanitārajās zinātnēs, ieskaitot valsts civildienesta ierēdņus).

3.pamatgrupaSpeciālisti (grupā ietilpst profesijas, kur nepieciešamas tehniskās zināšanas un pieredze tehnikas, dabas, sociālo un humanitāro zinātņu nozarēs).

4.pamatgrupaKalpotāji (grupā ietilpst sekretāri, kasieri, klientu informētāji, uzskaites, finansu un citi kancelejas darbinieki).

5.pamatgrupa - Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki (grupā ietilpst pārdevēji, sabiedriskās ēdināšanas, apsardzes, aprūpes un citu pakalpojumu veidu darbinieki).

6.pamatgrupa - Kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki (grupā ietilpst dārzeņu, labības un lopu audzētāji, mežkopji, zivsaimniecības darbinieki un mednieki).

7.pamatgrupa - Kvalificēti strādnieki un amatnieki (grupā ietilpst dažādu nozaru strādnieki un amatnieki, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, pieredze un amata prasme).

8.pamatgrupa - Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri (grupā ietilpst profesijas, kurās nepieciešamas zināšanas un prasme rūpniecisku mašīnu un iekārtu vadīšanā un apkalpošanā, kā arī pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāju un celšanas mašīnu un iekārtu operatori).

9.pamatgrupa - Vienkāršās profesijas (grupā ietilpst apkopēji, uzraugi, sētnieki, transporta strādnieki u.c. nekvalificētu darbu veicēji celtniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, rūpniecībā un citur)

10.pamatgrupa - Armijas profesijas. Šīs pamatgrupas dati tabulās atsevišķi nav uzrādīti, bet ir ietverti kopējā skaitā.

1)Pilna un nepilna darba laika darbinieku skaits, ieskaitot tos, kuri strādāja nepilnu oktobri vai darba samaksu ietekmēja prombūtne.

2) Apsekojuma veikšanai izmantots LR Profesiju klasifikators, kurš ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa. Klasifikatorā profesijas sagrupētas 10pamatgrupās, galvenokārt, profesiju prasmes līmeņa dilstošā secībā.

3) Mēneša vidējā bruto darba samaksaattiecas uz pilna un nepilna darba laika darbiniekiem, kuri nostrādājuši pilnu oktobri un kuru darba samaksu neietekmēja prombūtne. Nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku paveiktais pārrēķināts pilnās darba laika vienībās. Darba samaksā nav ietvertas neregulāras izmaksas – t.i. izmaksas, kuras netiek aprēķinātas regulāri katru mēnesi, piemēram, ceturkšņa prēmijas, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalsts.

4) Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk, sabiedriskās organizācijas un to komercsabiedrības.

Sagatavojusi Sociālās statistikas departamenta
Darba samaksas statistikas daļa
Tālr. 7366666
Ervīns Rekke