Pieprasījums pēc darbaspēka turpina augt

20.06.2017

2017. gada 1. ceturkšņa beigās valstī bija 15,7 tūkst. brīvo darbvietu, un, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, to skaits ir pieaudzis par 1,9 tūkst. jeb 13,6 %. Salīdzinot ar 2016. gada beigām, pieaugums bija 1,3 tūkst. (8,7 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Brīvo darbvietu skaits un to īpatsvars kopējā darbvietu (aizņemto un brīvo) skaitā kopš 2010. gada ir pakāpeniski audzis. 2017. gada 1. ceturksnī brīvo darbvietu īpatsvars sasniedza 1,8 %, kas ir nedaudz zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā (1,9 %). Lietuvā no visām darbvietām brīvas bija 1,6 %, bet Igaunijā – 2,0 %.

Sabiedriskajā sektorā šī gada 1. ceturksnī bija 5,8 tūkst. brīvo darbvietu jeb 2,0 % no visām sabiedriskā sektora darbvietām, privātajā sektorā – 9,9 tūkst. jeb 1,6 %.

Brīvo darbvietu īpatsvara un bezdarba līmeņa pārmaiņas 2008.-2017. gadā

Aizņemto darbvietu skaits valstī gada laikā pieaudzis par 4,6 tūkst. jeb 0,5% - no 875,6 tūkst. 2016. gada 1. ceturkšņa beigās, līdz 880,2 tūkst. šī gada 1. ceturkšņa beigās. Salīdzinot ar 2016. gada beigām, darbvietu skaits samazinājies par 4,1 tūkst. jeb 0,5 %. No visām aizņemtajām darbvietām 2017. gada 1. ceturksnī 591,5 tūkst. jeb 67,2 % bija privātajā sektorā, un gada laikā to īpatsvars kopējā brīvo darbvietu skaitā valstī pieauga pavisam nedaudz – par 0,1 procentpunktu.

Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem

 

2016. gada

1. ceturkšņa

beigās

2016. gada

beigās

2017. gada

1. ceturkšņa

beigās

2017. gada

1. ceturkšņa pārmaiņas % pret

2016. gada

1. ceturkšņa beigām

2016. gada beigām

Valstī kopā

 

 

 

 

 

   Aizņemto darbvietu skaits, tūkst.

875,6

884,4

880,2

0.5

-0,5

   Brīvo darbvietu skaits, tūkst.

13,8

14,4

15,7

13,6

8,7

   Brīvo darbvietu īpatsvars, %

1,6

1,6

1,8

 

 

 tai skaitā:

 

 

 

 

 

  Privātajā sektorā

 

 

 

 

 

   Aizņemto darbvietu skaits, tūkst.

587,1

595,6

591,5

0,8

-0,7

   Brīvo darbvietu skaits, tūkst.

9,0

8,8

9,9

9,7

12,5

   Brīvo darbvietu īpatsvars, %

1,5

1,5

1,6

 

 

  Sabiedriskajā sektorā

 

 

 

 

 

   Aizņemto darbvietu skaits, tūkst.

288,5

288,8

288,7

0,1

0,0

   Brīvo darbvietu skaits, tūkst.

4,8

5,6

5,8

21,0

2,8

   Brīvo darbvietu īpatsvars, %

1,6

1,9

2,0

 

 

 

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarēs – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,1 %, apstrādes rūpniecības un enerģētikas nozarēs – 2,0 %.

No Latvijas reģioniem augstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2017. gada 1. ceturksnī bija Rīgas reģionā - 2,1 % no visām darbvietām reģionā (10,5 tūkst.), zemākais – Vidzemes reģionā (1,0 % jeb 0,6 tūkst.). Gada laikā pieprasījums pēc darbaspēka straujāk audzis Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionā.

Brīvo darbvietu skaita pārmaiņas profesiju pamatgrupās 2016. un 2017. gada 1. ceturksnī

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaits visstraujāk audzis informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – no 29,5 tūkst. līdz 31,7 tūkst. jeb 7,5 %, būvniecībā – no 50,4 tūkst. līdz 52,0 tūkst. (3,2 %), veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 64,0 tūkst. līdz 65,4 tūkst. (2,1%), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija nozarē – no 7,6 tūkst. līdz 7,7 tūkst. (2,1 %) un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – no 36,4 tūkst. līdz 37,1 tūkst. (1,9%).

Gada laikā darbvietas 0,2–0,9 % robežās samazinājās vairākās nozarēs: izglītības, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu, nekustamo īpašumu, enerģētikas, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Visstraujākais kritums bija vērojams citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu  nozares)nozarē – 5,5 %.

Brīvās un aizņemtās darbvietas pa saimniecisko darbību veidiem

 

2016. gada 1. ceturkšņa beigās

2017. gada 1. ceturkšņa beigās

Brīvās darbvietas, tūkst.

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

Brīvās darbvietas, tūkst.

Aizņemtās darbvietas, tūkst.

Brīvo darbvietu īpatsvars, %

PAVISAM

13,8

875,6

1,6

15,7

880,2

1,8

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

0,2

20,4

1,1

0,3

20,7

1,2

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B)

0,1

2,3

2,8

0,0

2,3

0,8

Apstrādes rūpniecība (C)

2,2

111,3

1,9

2,3

110,4

2,0

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D)

0,1

13,6

1,0

0,3

13,5

2,0

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E)

0,1

7,6

1,7

0,2

7,7

2,2

Būvniecība (F)

1,0

50,4

2,0

1,2

52,0

2,2

Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G)

2,2

145,7

1,5

1,9

144,4

1,3

Transports un uzglabāšana (H)

0,9

76,2

1,1

1,4

76,5

1,8

Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I)

0,9

31,3

2,7

0,8

31,1

2,4

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

0,5

29,5

1,8

0,6

31,7

1,7

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

0,4

18,4

2,2

0,4

18,3

2,2

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

0,0

27,3

0,2

0,3

27,1

1,1

Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M)

0,1

40,4

0,3

0,3

40,9

0,6

Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N)

0,5

36,4

1,3

0,5

37,1

1,3

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

2,5

61,8

3,8

3,1

62,7

4,7

Izglītība (P)

0,6

99,6

0,5

0,6

99,4

0,6

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

1,2

64,0

1,9

1,4

65,4

2,1

Māksla, izklaide un atpūta (R)

0,2

24,6

0,7

0,2

24,9

0,9

Citi pakalpojumi (S)

0,1

14,7

0,8

0,1

13,9

0,7

Plašāka informācija par aizņemtajām un brīvajām darbvietām Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks – Galvenie rādītāji”. Dati par aizņemtajām un brīvajām darbvietām 2017. gada 1. ceturksnī publicēti datubāzē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).

CSP informē, ka 2015. gada beigās veikti uzlabojumi brīvo darbvietu datu vākšanas procesā, kas radīja pārrāvumu rādītāja laikrindās. Lai nodrošinātu datu salīdzināmību, ir pārrēķinātas laikrindas līdz 2015. gada 4. ceturksnim Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE 2.red. burtu līmenī. Datu pārrēķini nozaru divu zīmju līmenī, kā arī sadalījumā pa sektoriem, reģioniem un profesiju pamatgrupām netika veikti, un pirms 2016. gada 1. ceturkšņa nav salīdzināmi.

 

Metodoloģiskie skaidrojumi

Absolūtās izmaiņas un izmaiņas procentos aprēķinātas no datiem, kas nav pārvērsti tūkstošos.

Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta darbvieta, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts, un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu ārpus savu darbinieku vidus, un gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā.

Brīvo darbvietu īpatsvaru aprēķina procentos, dalot brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās ar kopējo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās (aizņemtās + brīvās darbvietas).

Datus par aizņemtajām un brīvajām darbvietām iegūst no komercsabiedrību, individuālo komersantu, valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu iesniegtajiem ceturkšņu statistiskas pārskatiem, kā arī no administratīvajiem datu avotiem. No zemnieku un zvejnieku saimniecībām iekļauj tikai tās, kurās nodarbināto skaits ir 50 un vairāk.

Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50 %, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk.

Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības.

Reģionālie dati tiek apkopoti un publicēti pēc darba devēja biroja vai pamatnozares adreses.

 

 

Mediju jautājumi:
Sanda Rieksta
Informācijas un komunikācijas daļa
E-pasts: media [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366621, 67366989, 27880666
www.twitter.com/CSP_Latvija
www.facebook.com/csplatvija

 

Papildu informācija par datiem:
Lija Luste
Darba samaksas statistikas daļa
E-pasts: Lija [dot] Luste [at] csb [dot] gov [dot] lv
Tālr.: 67366917