Pēdējos piecos gados uzlabojies senioru veselības pašvērtējums

03.11.2015

2014. gada Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) īstenotā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie rezultāti rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski uzlabojies senioru veselības pašnovērtējums. Ja 2008. gadā 41,0% senioru vecumā virs 65 gadiem apgalvoja, ka jūtas slikti vai ļoti slikti, tad 2014. gadā tādu ir krietni mazāk (32,4%). Arī senioru skaits, kas savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem.

45,6% Latvijas iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu vai ļoti labu. Pēdējo piecu gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars ir nedaudz samazinājies – 2008. gadā 49,2% iedzīvotāju veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu. Savukārt savu veselību kā sliktu vai ļoti sliktu raksturo 14,1% iedzīvotāju (2008. gadā – 13,0%). Turklāt Latvijas iedzīvotāju veselības pašnovērtējums arvien būtiski atpaliek no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējā rādītāja –  67% ES iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu.

Apsekojuma dati liecina, ka Latvijā vīrieši, neraugoties uz zemāku dzīves ilgumu, savu veselību novērtē krietni labāk nekā sievietes. 2014. gadā 51,7% vīriešu un 41,4% sieviešu raksturoja veselību kā labu vai ļoti labu (2008. gadā attiecīgi 54,9% un 44,4%).

Jauniešu 15–24 gadu vecumā veselības pašvērtējums ir nemainīgi augsts – 84,3% savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu (par 0,8% mazāk, nekā 2008. gadā). Ierasti pozitīvs veselības pašnovērtējums (labs un ļoti labs) raksturīgs iedzīvotājiem vecumā līdz 44 gadiem. Sasniedzot 45 gadu vecumu, iedzīvotāju pašsajūta pasliktinās un dominē viduvējs veselības pašnovērtējums. Trešdaļa (32,4%) iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem savu veselību novērtē kā sliktu vai ļoti sliktu, bet puse (53,7%) to vērtē kā vidēju.

Iedzīvotāju veselības pašnovērtējums 2008. un 2014. gadā pa vecuma grupām

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde

2014. gadā 22,4% iedzīvotāju nesaņēma nepieciešamo medicīnisko aprūpi naudas trūkuma dēļ. Turklāt pērn 28,8% iedzīvotāju nevarēja atļauties nepieciešamos zobārstniecības pakalpojumus, bet 17,8% – ārsta izrakstītu medikamentu iegādi. Visbiežāk attiecīgos medicīnas pakalpojumus nevarēja atļauties sievietes un iedzīvotāji 55-64 gadu vecumā.

Piecu gadu laikā samazinājies iedzīvotāju skaits, kuriem ir normāls svars atbilstoši ķermeņa masas indeksam. Ja 2008. gadā 44,7% iedzīvotāju bija normāls svars, tad 2014. gadā rādītājs sarucis līdz 40,9%. Pērn 22,1% iedzīvotāju ķermeņa masas indekss liecināja par aptaukošanos (2008. gadā – 16,2%), bet nepietiekams svars bija vien 1,8% iedzīvotāju (2008. gadā – 2,2%).

Liekais svars ir 39,8% vīriešu un 32,1% sieviešu, savukārt aptaukošanās ir 18,2% vīriešu un 24,8% sieviešu. Liekā svara un aptaukošanās problēma skar vairumu vīriešu, sasniedzot 30 gadu vecumu, bet sievietes – 40 gadu vecumu.

Reģionālā dalījumā lielākais iedzīvotāju īpatsvars ar normālu svaru ir Rīgā (44,5%), savukārt lielākais iedzīvotāju īpatsvars ar lieko svaru – Kurzemē (37,7%), ar aptaukošanās problēmu – Vidzemē (25,1%).

2014. gadā 26,4% Latvijas iedzīvotāju bija smēķējuši, kas ir par 8,3 procentpunktiem mazāk nekā 2008. gadā (34,7%). No tiem ikdienā regulāri smēķējuši 21,9% iedzīvotāju (2008. gadā - 28,1%). Būtiski krities vīriešu – ikdienas smēķētāju īpatsvars (no 46,3% 2008. gadā līdz 34,6% pērn), bet sieviešu – ikdienas smēķētāju īpatsvars praktiski nav mainījies. Lielākā daļa vīriešu (59,5%) un sieviešu (83,6%) apgalvo, ka nesmēķē vispār.

Dati par Latvijas iedzīvotāju veselības pašvērtējumu 2014. iegūti Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma (European Health Interview Survey – EHIS) ietvaros. Tā mērķis ir iegūt informāciju par Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju veselības pašnovērtējumu, dzīves veidu, veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanu un pieejamību saistībā ar iedzīvotāju sociāli ekonomiskiem rādītājiem. Apsekojumā aptaujāti 7 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.

Iedzīvotāju veselības apsekojums notika visās ES dalībvalstīs, kā arī Islandē un Norvēģijā, un apsekojumā iegūtos datus izmantos sociālekonomiskās politikas plānošanai katrā dalībvalstī un ES kopumā.

Dati par Latvijas iedzīvotāju veselības pašvērtējumu 2014. gadā tiks publicēti CSP datu bāzē 2016. gada martā.

 

Papildu informācija:
Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa
Anita Švarckopfa
Tālr. 67366648