Patēriņa izdevumi pieauga rīdzinieku mājsaimniecībās

27.07.2015

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi 2014. gadā bija vidēji 2991eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 1,24 eiro jeb 0,4% mazāk nekā 2013. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie datiSalīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,6%, patēriņa izdevumi saruka par 1,0%.

Patēriņa izdevumu kāpums 2014. gadā turpinājās tikai galvaspilsētā – Rīgā. Mājsaimniecības Rīgā 2014. gadā tērēja 377 eiro – par 3,3% jeb 12 eiro vairāk nekā 2013. gadā.

2014. gadā pilsētu mājsaimniecību tēriņi pieauga par 0,1% un sasniedza vidēji 322,95 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos bija vidēji 250 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī – par 1,9% mazāk nekā 2013. gadā.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumu dinamika 2008.–2014. gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde 

Mājsaimniecības atturīgi izmantoja patēriņam savā rīcībā esošo ienākumu. To varēja ietekmēt gan Latvijas pievienošanās eirozonai, gan ekonomiskā nestabilitāte, kā arī citi faktori. Patēriņa izdevumu samazinājumu laukos papildus ietekmēja lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu kritums un Krievijas ieviestie importa ierobežojumi.

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) finanšu pratības indekss norāda, ka gada skatījumā ir paaugstinājies iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām un iedzīvotāji aktīvāk veido „drošības spilvenu” naudas uzkrājumu formā. FKTK dati liecina, ka 2014. gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās palielinājušies par 7% jeb 335 miljoniem eiro.

Mainoties cenu mērogam sakarā ar eiro ieviešanu, 2014. gada pirmajā pusē mājsaimniecības manāmi ierobežoja savus tēriņus, savukārt 2014. gada otrajā pusē patēriņa izdevumi atgriezās 2013. gada līmenī.

Patēriņa izdevumu sastāvs, struktūra un izmaiņas 2014. gadā
(vidējiuzvienumājsaimniecībasloceklimēnesī)

Visas mājsaimniecības

Izdevumu struktūra (2014. g., %)

Patēriņa izdevumi (2014. g., EUR)

Izmaiņas pret 2013. g., %

Patēriņa izdevumi kopā

100

299,48

-0,4

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

27,5

82,40

-2,9

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais

16,1

48,25

-2,6

Transports

12,9

38,61

-2,4

Atpūta un kultūra

7,9

23,62

11,3

Veselība

6,3

18,91

2,2

Apģērbi un apavi

5,8

17,45

0,2

Dažādas preces un pakalpojumi

5,2

15,72

-6,5

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas

4,7

14,03

6,7

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana

4,6

13,81

8,6

Sakari

4,3

12,79

0,8

Alkoholiskie dzērieni, tabaka

3,2

9,49

-5,0

Izglītība

1,5

4,41

2,3

 

Visvairāk mājsaimniecības tērēja uzturam, kas veidoja 28% no visiem patēriņa izdevumiem. Mājsaimniecību izdevumi pārtikai vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī samazinājās no 85 eiro 2013. gadā līdz 82 eiro 2014. gadā. Straujāk izdevumi palielinājās atpūtai un kultūrai (par 11,3% jeb 2,40 eiro), mājokļa iekārtai un mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai (par 8,6% jeb 1,09 eiro), kā arī restorāniem un viesnīcām (par 6,7% jeb 0,89 eiro).

Lai gan kopumā 2014. gada patēriņa izdevumi faktiskajās cenās ir zemāki nekā 2008. gadā, mājsaimniecību izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem, kā arī veselībai ir pārsnieguši pirmskrīzes līmeni attiecīgi par 9 un 3 eiro. To ietekmēja straujš patēriņa cenu pieaugums mājokļa komunālajiem pakalpojumiem 2014. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, par 23% un veselībai par 18%.

Primārie izdevumi ikdienas vajadzību nodrošināšanai kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde, kā arī veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (69%) no kopējiem patēriņa izdevumiem. Kopumā turīgākās (5. kvintiles2) mājsaimniecības primārajiem izdevumiem varēja atļauties tērēt 338 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kamēr trūcīgākās (1. kvintile) mājsaimniecības – 126 eiro. Atpūtai un kultūrai turīgākās mājsaimniecības atvēlēja 5,7 reizes vairāk līdzekļu nekā trūcīgākās mājsaimniecības.

Patēriņa izdevumi kvintiļu2grupās 2014. gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, eiro)
Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde 

Patēriņa jomā daudz aktīvākas ir bijušas algoto darbu strādājošo un uzņēmēju mājsaimniecības, kuru patēriņa izdevumi uz mājsaimniecības locekli mēnesī bija attiecīgi 311 eiro un 346 eiro, kamēr pensionāru – 249 eiro. Laukos dzīvojošās mājsaimniecības tērēja 77% no pilsētnieku (2013. gadā – 79%) un 66% no rīdzinieku (2013. gadā – 70%) patēriņa izdevumiem. No laukos dzīvojošām mājsaimniecībām katra otrā mājsaimniecība pieder pie trūcīgākajām (1. un 2. kvintiles) mājsaimniecībām, savukārt Rīgā – katra ceturtā (28%).

2014. gadā CSP mājsaimniecību budžetu apsekojumā piedalījās 3 713 mājsaimniecības visā Latvijā.

Plašāka informācija par 2014. gada mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultātiem būs pieejama no 28. augusta CSP datubāzē sadaļā “Mājsaimniecību budžets”.

1No kopējiem mājsaimniecību patēriņa izdevumiem izdevumi naudā pieauga par 0,73 eiro, bet natūrā samazinājās par 1,97 eiro vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli.

2 Kvintiļu grupas tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās.

 

Papildu informācija:
Dzīves līmeņa statistikas daļa
Kristīne Germane
Tālr. 67366995