Par valsts budžeta deficīta un parāda 2011.gada aprīļa notifikācijas rezultātiem

18.04.2011

Saskaņā ar valsts budžeta deficīta un parāda 2011.gada aprīļa notifikācijas rezultātiem1, kuri sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai, vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2010.gadā sasniedza -983.9 milj. latu jeb 7.7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds – 5693.6 milj. latu jeb 44.7 % no IKP.

Valsts budžeta deficīta un parāda 2011.gada aprīļa notifikācijā ietvertie galvenie rādītāji

 

2007

2008

2009

2010

Deficīts (-) / pārpalikums (+), milj.latu

Vispārējā valdība

-51.7

-682.5

-1264.4

-983.9

Centrālā valdība

-365.3

-732.4

-702.9

-636.2

Pašvaldības

-101.0

-203.5

-244.2

-32.5

Sociālās apdrošināšanas fonds

414.6

253.4

-317.3

-315.2

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās. milj.latu

1329.8

3181.4

4801.9

5693.6

Iekšzemes kopprodukts faktiskās cenās. milj. latu

14779.8

16188.2

13082.8

12735.9

Procentos pret IKP

Vispārējās valdības sektora deficīts (-)

-0.3

-4.2

-9.7

-7.7

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

9.0

19.7

36.7

44.7

Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas par 2010.gadu uzrādīja vispārējās valdības budžeta deficītu 802.7 milj.latu jeb 6.3% apmērā no IKP, budžeta deficīts, kas aprēķināts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas EKS’ 95 metodoloģiskajām prasībām2 ir par 181.2 milj.latu jeb 1.4% no IKP lielāks.

Būtiskākās korekcijas, kas ietekmējušas šo starpību, ar negatīvo ietekmi (deficīta palielinājums procentos no IKP) ir:

  • valdības ieguldījumi finanšu iestādēs (Parex bankā un Latvijas Hipotēku un zemes bankā) – par 2.3%;
  • Dienvidu tilta būvniecības izdevumu izmaksu iekļaušana pašvaldību apakšsektora izdevumos – par 0.3%;
  • uzkrāto un samaksāto procentu starpības korekcija - par 0.3%;
  • korekcijas saistībām pret kreditoriem – par 0.2%.

Vienlaikus ir arī veiktas korekcijas ar pozitīvo ietekmi (deficīta samazinājums procentos no IKP):

  • Eiropas Savienības fondu apguves korekcija – par 1.0%;
  • nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi– par 0.3%;
  • korekcijas prasībām pret debitoriem – par 0.3%;
  • uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilances rezultātu ietekme – par 0.2%.

Turklāt, ir koriģēti arī iepriekš publicētie dati par 2007.-2009. gadiem. Veiktas šādas korekcijas:

  • valsts atbalsta maksājumu korekcija par iepriekšējos gados saražoto biodegvielu;
  • sekojot Eiropas Savienības Statistikas biroja Eurostat jaunākajām vadlīnijām, ieņēmumi no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības pārklasificēti, novēršot šo darījumu negatīvo ietekmi;
  • koriģēti Eiropas Savienības fondu apguves ietvaros budžetā saņemtie līdzekļi un to izlietojums atbilstoši laika nobīdes metodei.
Vispārējās valdības budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem 2007.-2010.gadā, % no IKP

Vispārējās valdības parāda apjoms 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 891.7 milj.latu jeb 18.6%, bet parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem centrālajai valdībai palielinājās par 564.1 milj.latu jeb 10.8%, pašvaldībām – attiecīgi par 58.9 milj.latu jeb 7.7%, savukārt sociālās apdrošināšanas fondam - samazinājās par 0.2 milj.latu jeb 3.3%.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

2011.gada aprīļa notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī Rīgas Domes dati.
ES Statistikas birojs Eurostat ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2011.gada aprīļa notifikācijas rezultātiem nāks klajā 26.aprīlī.

 

Sagatavojusi Valsts finanšu daļa
Vija Veidemane
tālr. 67366963


1 Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā valsts budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3.0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60.0%.

2 Korekciju nepieciešamība izriet no EKS’95 metodoloģiskajiem noteikumiem un vadlīnijām valdības sektora finanšu statistikas sagatavošanai. Tās prasa aprēķinos ievērot uzkrājuma (nevis naudas plūsmas) principu, no valdības sektora bilances izslēgt finanšu darījumus, kā arī neitralizēt Eiropas Savienības fondu ietekmi.