Par valsts budžeta deficīta un parāda 2010. gada oktobra notifikācijas rezultātiem

18.10.2010

Saskaņā ar valsts budžeta deficīta un parāda 2010.gada oktobra1 notifikācijas rezultātiem, kuri sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai, vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2009.gadā sasniedza 1 340.5 milj. latu jeb 10.2 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds – 4801.9 milj. latu jeb 36.7 % no IKP.

Valsts budžeta deficīta un parāda 2010.gada aprīļa notifikācijā ietvertie galvenie rādītāji

 

2006

2007

2008

2009

Deficīts (-) / pārpalikums (+), milj.latu

Vispārējā valdība

-51.9

-46.8

-672.2

 

-1340.5

Centrālā valdība

-230.1

-360.4

-722.8

-789.7

Pašvaldības

-53.9

-101.0

-203.5

-233.5

Sociālās apdrošināšanas fonds

232.1

414.6

253.4

-317.3

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās. milj.latu

1189.9

1329.8

3181.4

4801.9

Iekšzemes kopprodukts faktiskās cenās. milj. latu

11171.7

14779.8

16188.2

13082.8

Procentos pret IKP

Vispārējās valdības deficīts (-) / pārpalikums (+)

-0.5

-0.3

-4.2

-10.2

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās,

10.7

9.0

19.7

36.7

Korekciju nepieciešamība izriet no EKS’95 metodoloģiskajiem noteikumiem un vadlīnijām valdības sektora finanšu statistikas sagatavošanai. Tās prasa aprēķinos ievērot uzkrājuma (nevis naudas plūsmas) principu, no valdības sektora bilances izslēgt finanšu darījumus, kā arī neitralizēt Eiropas Savienības fondu ietekmi.

Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas gada pārskata datiem, kas par 2009.gadu uzrādīja vispārējās valdības sektora budžeta deficītu 897.9 milj. latu apmērā (6.9% no IKP), atbilstoši EKS’ 95 metodoloģiskajām prasībām aprēķinātais budžeta deficīts ir par 442.6 milj. latu lielāks, sasniedzot 10.2% no IKP.

Lielākās izmaiņas 2009.gada gala datos (0.9% no IKP) ir saistītas ar Parex bankas atbalsta pasākumu finansēšanu – valdības ieguldījumu 113.6 milj. latu apjomā Parex bankas pamatkapitālā. Atbilstoši Valsts budžeta deficīta un parāda rokasgrāmatas prasībām, valdības veiktais ieguldījums Parex bankā ir atzīstams par kapitāla transfertu, kas palielina valdības izdevumus.

Pārējās būtiskākās korekcijas ar negatīvo ietekmi (deficīta palielinājums milj. latu un procentos no IKP) ir:

- ieņēmumu no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības izslēgšana no budžeta -91.4 milj. latu jeb 0.7%;
- Dienvidu tilta būvniecības izmaksu iekļaušana pašvaldību apakšsektora izdevumos -80.0 milj. latu jeb 0.6%;
- korekcijas saistībām pret kreditoriem – 74.3 milj. latu jeb 0.6%;
- uzkrāto un samaksāto procentu starpības korekcija – 57.6 milj. latu jeb 0.4%;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi – 39.7milj. latu jeb 0.3%;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilances rezultātu ietekme – 30.4 milj. latu jeb 0.2%;

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar pozitīvo ietekmi (deficīta samazinājums milj. latu un procentos no IKP):

- Eiropas Savienības fondu apguves korekcija – 75.3 milj. latu jeb 0.6%;
- Ieņēmumi no privatizācijas – 9.9 milj. latu jeb 0.1%;
- Atvasināto finanšu instrumentu norakstīšana – 9.3 milj. latu jeb 0.1%.

 

Valsts budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem 2006.-2009.gadā, % no IKP

Vispārējās valdības sektora parāda apjoms 2009.gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par 1620.5 milj. latu jeb 12.4% no IKP, taču tas nepārsniedz Māstrihtas noteikto kritēriju (60%).

Parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem centrālajai valdībai bija 5241.4 milj. latu, pašvaldībām – 760.0 milj. latu, bet sociālās apdrošināšanas fondam – 0.2 milj. latu.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

2010.gada oktobra notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī Rīgas Domes dati

ES Statistikas birojs Eurostat ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2010.gada oktobra notifikācijas rezultātiem nāks klajā 22.oktobrī.

 

Sagatavojusi Valsts finanšu daļa
Vija Veidemane
tālr. 67366963
 


1 Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā valsts budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3.0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60.0%.