Par valsts budžeta deficīta un parāda 2010. gada aprīļa notifikācijas rezultātiem

16.04.2010

Saskaņā ar valsts budžeta deficīta un parāda 2010.gada aprīļa notifikācijas[1] rezultātiem, kuri sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS’95) metodoloģijai, vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2009.gadā sasniedza 1 188.7 milj. latu jeb 9.0% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds – 4783.4 milj. latu jeb 36.1% no IKP.

Valsts budžeta deficīta un parāda 2010.gada aprīļa notifikācijā ietvertie galvenie rādītāji


2006

2007

2008

2009

Deficīts (-) / pārpalikums (+), milj.latu

Vispārējā valdība

-51.9

-44.7

-672.2

-1 188.7

Centrālā valdība

-230.1

-358.3

-722.1

-684.1

Pašvaldības

-53.9

-101.0

-203.5

-200.2

Sociālās apdrošināšanas fonds

232.1

414.6

253.4

-304.4

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās. milj.latu

1 189.9

1 329.8

3 181.4

4 783.4

Iekšzemes kopprodukts faktiskās cenās. milj. latu

11 171.7

14 779.8

16 274.5

13 244.3

Procentos pret IKP

Vispārējās valdības deficīts (-) / pārpalikums (+)

-0.5

-0.3

-4.1

-9.0

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās,

10.7

9.0

19.5

36.1


Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem datiem, kas par 2009.gadu uzrādīja vispārējās valdības sektora budžeta deficītu 892.1 milj.latu apmērā (6.7% no IKP), atbilstoši EKS’ 95 metodoloģiskajām prasībām aprēķinātais budžeta deficīts ir par 296.6 milj.latu lielāks, sasniedzot 9.0% no IKP.

Būtiskākās korekcijas ar negatīvo ietekmi (deficīta palielinājums procentos no IKP) ir:
- ieņēmumu no valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības izslēgšana no budžeta – par 0.7%;
- Dienvidu tilta būvniecības izmaksu iekļaušana pašvaldību apakšsektora izdevumos – par 0.6%;
- korekcijas saistībām pret kreditoriem – par 0.6%;
- uzkrāto un samaksāto procentu starpības korekcija – par 0.5%;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi – par 0.3%;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilances rezultātu ietekme – par 0.2%;
- Eiropas Savienības fondu apguves korekcija – par 0.1%.

Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar pozitīvo ietekmi (deficīta samazinājums procentos no IKP):
- iemaksu Latvijas garantiju aģentūras pamatkapitālā izslēgšana no budžeta izdevumiem – par 0.5%;
- korekcijas prasībām pret debitoriem – par 0.3%.

Veikto korekciju nepieciešamība izriet no EKS’95 metodoloģiskajiem noteikumiem un vadlīnijām valdības sektora statistikas sagatavošanai. Tās prasa aprēķinos ievērot uzkrājuma (nevis naudas plūsmas) principu, no valdības sektora bilances izslēgt finanšu darījumus, kā arī neitralizēt Eiropas Savienības fondu ietekmi.

Valsts budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem 2006.-2009.gadā,
% no IKP 

 

Vispārējās valdības sektora parāda apjoms 2009.gadā četras reizes pārsniedza 2006.gada parāda līmeni un sasniedza 4 783.4 milj. latu jeb 36.1 % no IKP. Centrālās valdības sektora parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem bija 5 242.8 milj.latu, pašvaldību sektora parāds – 740.0 milj.latu, sociālās apdrošināšanas fonda sektora parāds – 0.2 milj.latu.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās 

 


2010.gada aprīļa notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas, Centrālās statistikas pārvaldes, kā arī Rīgas Domes dati. Precizētus datus par vispārējās valdības sektora budžeta deficītu un parādu 2009.gadā Centrālā statistikas pārvalde publicēs 2010.gada 18.oktobrī.

ES Statistikas birojs Eurostat ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2010.gada aprīļa notifikācijas rezultātiem nāks klajā 22.aprīlī.

 

Sagatavojusi Valsts finanšu daļa
Vija Veidemane
tālr.: 67366963



[1] Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā valsts budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3.0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60.0%.