Par valsts budžeta deficīta un parāda 2009.gada oktobra notifikācijas rezultātiem

16.10.2009

Saskaņā ar valsts budžeta deficīta un parāda 2009. gada oktobra notifikācijas[1] rezultātiem, kuri sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas EKS’95 metodoloģijai, vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2008. gadā sasniedza 672,4 milj. latu jeb 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds – 3181,4 milj. latu jeb 19,5% no IKP.

Valsts budžeta deficīta un parāda 2009. gada oktobra notifikācijā ietvertie galvenie rādītāji[2]

2005

2006

2007

2008

2009[3]

Deficīts (-) / pārpalikums (+), milj.Ls

Vispārējā valdība

-35.5

-51,9

-44,7

-672,4

-1300,0

Centrālā valdība

-140,5

-230,1

-358,3

-722,3

-732,2

Pašvaldības

-13,3

-53,9

-101

-203.5

-300,0

Sociālās apdrošināšanas fonds

118,3

232,1

414,6

253,4

-267,8

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās. milj.Ls

1122,4

1189,9

1329,8

3181,4

5392,0

Iekšzemes kopprodukts faktiskās cenās. milj. Ls

9059,1

11171,7

14779,8

16274,5

12980,9

Procentos pret iekšzemes kopproduktu

Vispārējās valdības deficīts (-) / pārpalikums (+)

-0,4

-0,5

-0,3

-4,1

-10,0

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

12,4

10,7

9,0

19,5

41,5


Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas 2008.gada pārskata datiem par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi, kas uzrādīja vispārējās valdības sektora budžeta deficītu 539,4 milj.latu jeb 3,3% no IKP, budžeta deficīts pēc EKS’95 metodoloģijas bija par 133,0 milj.latu jeb 0,8% no IKP lielāks. Būtiskākās korekcijas, kas ietekmējušas šo starpību, ir:

- korekcijas saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 63,2 milj.latu jeb –0.4% no IKP;
- korekcijas prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) + 46,3 milj.latu jeb 0.3% no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (informācijas avots – Finanšu ministrijas aprēķins) – 46,1 milj.latu jeb –0.3% no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilance (CSP dati) – 45,4 milj.latu jeb –0.3% no IKP;
- Dienvidu tilta būvniecības izdevumi (Rīgas Domes dati) – 41,5 milj.latu jeb –0.3% no IKP.

Valsts budžeta deficīts vai pārpalikums sadalījumā pa apakšsektoriem
2005.-2008. gadā, % no IKP


Vispārējās valdības sektora parāda apjoms 2008. gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza 2005.gada parāda līmeni un sasniedza 3181,4 milj. latu jeb 19.5 % no IKP. Centrālās valdības sektora parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem bija 3871,2 milj.latu, pašvaldību sektora parāds – 668.8 milj.latu, sociālās apdrošināšanas fonda sektora parāds – 0.7 milj.latu.


Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pēc nominālvērtības gada beigās

2009. gada oktobra notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes dati.

ES Statistikas birojs Eurostat ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2009. gada oktobra notifikācijas rezultātiem nāks klajā 22.oktobrī.



Sagatavojusi Valsts finanšu daļa
Vija Veidemane
tālr. 67366963


 [1]Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā valsts budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3.0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60.0%.

[2] Iepriekš publicētie valsts budžeta deficīta un parāda 2008.gada aprīļa notifikācijas dati par 2005.-2008. gadu ir koriģēti.

[3] Finanšu ministrijas prognozes