Par sociālās aizsardzības izdevumiem Latvijā 2006. gadā

19.08.2008

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā saskaņā ar ESSPROS metodoloģiju* 2006. gadā bija 1368 milj. latu jeb 12,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) (Igaunijā - 12,3%, Lietuvā - 13,4%). Latvijā 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu (12,4% no IKP), sociālās aizsardzības izdevumu īpatsvars pret IKP ir samazinājies, kas galvenokārt skaidrojams ar to, ka sociālās aizsardzības izdevumu palielinājums bija mazāks nekā IKP pieaugums.

Saskaņā ar Eurostat datiem 2005. gadā Baltijas valstīs, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, izdevumi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret IKP bija viszemākie: Latvijā – 12,4%, Igaunijā – 12,5%, Lietuvā – 13,2%. Eiropas Savienībā šis rādītājs vidēji bija– 27,2% no IKP.

Sociālās aizsardzības ieņēmumu struktūra 2006. gadā bija sekojoša: sociālās iemaksas – 63,9%, valsts un pašvaldību budžeta finansējums – 35,5% un cita veida ieņēmumi – 0,6%. Savukārt sociālās iemaksas veidoja darba devēju (73,7%) un sociāli aizsargāto personu iemaksas (26,3%).

Sociālas aizsardzības izdevumi Latvijā saskaņā ar ESSPROS klasifikāciju (milj. latu)

2004

2005

2006

Izdevumu pieaugums 2006.gadā attiecībā pret 2005.gadu, %

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai, pavisam

960.2

1120.3

1368.2

+22.1

Tai skaitā atbilstoši funkcijai:

Slimība/veselības aprūpe

222.6

279.2

386.8

+38.5

Invaliditāte

71.9

80.3

97.0

+20.8

Vecums

450.8

511.8

613.1

+19.8

Apgādnieka zaudējums

22.8

24.6

28.9

+17.5

Ģimene/bērni

95.9

118.5

135.2

+14.1

Bezdarbs

32.0

41.4

49.2

+18.8

Mājoklis

5.6

6.4

7.9

+23.4

Sociālā atstumtība

11.2

10.7

10.7

0.0

Administratīvās izmaksas

20.5

24.8

28.9

+16.5

Citi izdevumi

26.9

22.6

10.5

-53.5

No kopējiem izdevumiem 2006. gadā naudā izmaksātie pabalsti veidoja 68,8%, savukārt pabalsti natūrā – 31,2%. Sociālās aizsardzības pabalsti ar materiālā stāvokļa deklarēšanu veidoja 1,4% no kopējiem sociālās aizsardzības pabalstiem.

Sociālās aizsardzības izdevumu struktūra 2006. gadā

 

Dominējošie izdevumi sociālajai aizsardzība Latvijā 2006. gadā bija pensijas vecuma iedzīvotājiem (ESSPROS funkcija ”vecums”) – 613 milj. latu jeb 44,8 % no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. 92,5% no tiem bija izdevumi vecuma pensijai – 568 milj. latu. Papildus vecuma pensijai, izdevumi funkcijā “vecums” ietver sevī arī izdienas pensijas, mājas aprūpi veciem cilvēkiem, kā arī citus pabalstus.

Otru lielāko izdevumu grupu veidoja izdevumi veselības aprūpei (ESSPROS funkcija “slimība”) – 387 milj. latu jeb 28,3 % no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Tajos iekļauts valsts finansējums ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, izdevumi slimības pabalstiem, kā arī pašvaldības pabalsti veselības aprūpes izdevumu segšanai u.c. Veselības aprūpei novērojams vislielākais izdevumu pieaugums salīdzinot ar 2005. gadu (par 38,5%), kas skaidrojams ar valsts izdevumu pieaugumu sekundārajai un ambulatorajai veselības aprūpei, kā arī izdevumu pieaugumu slimības pabalstam.

Izdevumi, kas saistīti ar ģimenes un bērnu atbalstu, 2006. gadā bija 135 milj. latu jeb 9,9 % no kopējiem izdevumiem. Tajos iekļauti izdevumi valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem, izdevumi bērnu sociālās aprūpes iestādēm, pašvaldību pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī cita veida atbalsts.

Ar invaliditāti saistītie izdevumi bija ceturtie lielākie izdevumi sociālajai aizsardzībai. Izdevumi atbalstam invaliditātes gadījumā 2006. gadā bija 97 milj. latu jeb 7,1% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Lielākos izdevumus veidoja invaliditātes pensijas, izdevumi sociālās aprūpes institūcijās u. c.

ESSPROS funkcija “Mājoklis” ietver izdevumus sociālajiem dzīvokļiem/sociālajām mājām, kā arī pašvaldības dzīvokļu pabalstus. Kopējie izdevumi šai sadaļai 2006. gadā bija 8 milj. latu jeb 0,6 % no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. ESSPROS sadaļai “Mājoklis” ir novērojams otrs lielākais izdevumu pieaugums (par 23,4%), kas saistīts ar finansējuma palielināšanos sociālajiem dzīvokļiem/sociālajām mājām.

ESSPROS funkcija “citi izdevumi” sastāv no dažādiem sociālās aizsardzības izdevumiem, piemēram, kredītprocentu maksājumi par ilgtermiņa aizņēmumiem. “Citi izdevumi” 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, ir ievērojami samazinājušies, jo 2006. gadā ievērojami saruka valsts pensiju speciālā budžeta aizdevuma atmaksa valsts pamatbudžetam.

* Eiropas statistikas sistēmā katru gadu tiek apkopoti un publicēti harmonizēti dati par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS (Eiropas integrētā sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004. gadā. Dati par sociālas aizsardzības izdevumiem atrodami CSP mājaslapā. Datu apkopošanai tiek izmantoti dažādu valsts institūciju sniegtā informācija.

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Tālr. 67366847
Kārlis Smudzis