Par sociālās aizsardzības izdevumiem 2010.gadā

24.11.2011

Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati liecina, ka izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā saskaņā ar ESSPROS1 metodoloģiju 2010.gadā bija 2 282,5 milj. latu jeb 17,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par vienu procenta punktu vairāk nekā 2009.gadā (16,9% no IKP). Izdevumu apjoms sociālajai aizsardzībai gada laikā palielinājies par 3,3 procentiem. Īstenojot pasākumus sociālā drošības tīkla ietvaros, par 60% pieauguši izdevumi sociālās atstumtības samazināšanai. Kopš 2008.gada izdevumi sociālajai aizsardzībai palielinājušies par 12%.

Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā saskaņā ar ESSPROS klasifikāciju (milj. latu)

 

2008

2009

 2010

(provizoriskie dati)

Izdevumu pieaugums 2010.g.

pret 2009.g.,

%

milj. latu

%

Kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai

2043,1

2 210,3

2 282,5

100,0

+ 3,3

tai skaitā atbilstoši funkcijai:

 

 

 

 

 

slimība/veselības aprūpe

591,4

512,6

467,4

20,5

-8,8

invaliditāte

147,3

169,8

172,0

7,5

+1,3

vecums

875,7

989,4

1165,5

51,1

+17,8

apgādnieka zaudējums

38,9

40,4

38,3

1,7

-5,2

ģimene/bērni

223,9

226,8

192,8

8,4

-15,0

bezdarbs

82,3

207,4

167,6

7,3

-19,2

mājoklis

27,6

16,7

17,3

0,8

+3,6

sociālā atstumtība

18,2

18,9

30,3

1,3

+60,3

administratīvās izmaksas 2

37,1

28,1

31,0

1,4

+10,3

citi izdevumi

0,7

0,2

0,3

0,0

+50,0

76,1%, no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai 2010.gadā izmaksāti naudā. Savukārt 23,9%.pabalstu saņemti mantiskā formā.

Dominējošie izdevumi sociālajai aizsardzībai bija pensijas vecuma iedzīvotājiem – 1165 milj. latu jeb 51,1% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. No tiem 93,7% bija izdevumi vecuma pensijai – 1092 milj. latu. Papildus vecuma pensijai izdevumi ietver arī izdienas pensijas, mājas aprūpi veciem cilvēkiem, kā arī citus pabalstus. Vecuma pensijas izdevumu pieaugums ir saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi3 kā rezultātā 2009. gadā ieturētā naudas summa vecuma pensijas saņēmējiem tika atmaksāta 2010.gadā. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informāciju vecuma pensijas un izdienas pensijas saņēmējiem tika atmaksāts ~ 68,8 miljoni latu.

Otru lielāko izdevumu grupu veidoja izdevumi veselības aprūpei – 467 milj. latu jeb 20,5% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai. Tajos iekļauts valsts finansējums ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, izdevumi slimības pabalstiem, kā arī pašvaldības pabalsti veselības aprūpes izdevumu segšanai u.c. Salīdzinot ar 2009.gadu, izdevumi samazinājās par 8,8%, kas skaidrojams ar izdevumu samazināšanos slimības pabalstam vispārējā gadījumā (no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem) (2009.gadā – Ls 94 milj., 2010.gadā – Ls 66 milj.) un valsts finansējuma samazināšanos veselības aprūpei.

Lielākais izdevumu pieaugums, salīdzinot ar 2009.gadu (par 60,3%), novērojams sociālās atstumtības samazināšanai : pabalsti naudas vai mantiskā formā. Izdevumu pieaugums šajā izdevumu sadaļā galvenokārt saistīts ar pašvaldību izmaksājamā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai (turpmāk GMI pabalsts) izdevumu pieaugumu. Izdevumi GMI pabalstam palielinājās 2,9 reizes (2009.gadā - Ls 6 milj., 2010.gadā – Ls 18 milj.). Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem4 2010.gada laikā GMI pabalsta saņēmēju skaits mēnesī pieaudzis no 29 tūkst. personām janvārī līdz 69 tūkst. personām decembrī. Papildus GMI pabalstam šajā izdevumu sadaļā iekļauti izdevumi valsts un pašvaldību finansētajiem sociālajiem pakalpojumiem, izdevumi analoga mērķa pašvaldību pabalstiem u.c.

Izdevumi bezdarbnieku pabalstam samazinājās no Ls 137 milj. 2009.gadā līdz Ls 89 milj. 2010.gadā (par 35,3%), kas skaidrojams ar 2009.gada 16.jūnijā pieņemto likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kas paredzēja (no 2010.gada 1.janvāra) bezdarbnieku pabalsta piešķiramā un izmaksājamā apmēru ierobežojumus. Savukārt izdevumi darba devēju izmaksātajiem atlaišanas pabalstiem samazinājās no Ls 43 milj. 2009.gadā līdz Ls 16 milj. 2010.gadā (2,7 reizes).

Tajā pašā laikā izdevumi ESSPROS iekļautajiem aktīvās nodarbinātības pasākumiem, salīdzinot ar 2009.gadu, pieauga. Tā, aktīvās nodarbinātības pasākumam “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” izdevumi pieauga vairāk nekā 3 reizes (no Ls 8 milj. 2009.gadā līdz Ls 27 milj. 2010.gadā).

Izdevumi, kas saistīti ar ģimenes un bērnu atbalstu, 2010.gadā bija 192.8 milj. latu jeb 8,4% no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai, veidojot trešo lielāko izdevumu grupu. Tajos iekļauti izdevumi valsts pabalstiem ģimenēm ar bērniem, bērnu sociālās aprūpes iestādēm, pašvaldību pabalsti ģimenēm ar bērniem, kā arī cita veida atbalsts. Salīdzinot ar 2009.gadu, izdevumi šajā izdevumu grupā samazinājās par 15%, kas skaidrojams ar iepriekšminētā likumā paredzēto valsts pabalstu izmaksas ierobežojumu noteikšanu.

 

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Kārlis Smudzis
Tālr. 67366948


1 Eiropas statistikas sistēmā katru gadu tiek apkopoti un publicēti harmonizēti dati par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) izstrādāto ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004.gadā. Dati par sociālās aizsardzības izdevumiem atrodami CSP mājaslapā. To apkopošanai tiek izmantoti dažādu valsts institūciju sniegtā informācija. ESSPROS izdevumi tiek finansēti no valsts un pašvaldību budžetiem, darba devēju sociālajiem maksājumiem u.c.
2 Administratīvie izdevumi iegūti aprēķinu rezultātā.
3 2009.gada 16.jūnijā pieņemtā likums „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam” paredzēja izmaksāto vecuma un izdienas pensiju apmēra samazināšanu par 10%, bet strādājošiem pensionāriem – par 70%,
4 INFORMATĪVAIS ZIŅOJUMS. Par Sociālās drošības tīkla stratēģijas ieviešanas gaitu 2010.gadā. Labklājības ministrija., 15.02.2011