Par pieaugušo izglītības apsekojuma rezultātiem 2011.gadā

17.10.2012

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma dati liecina, ka 2011. gadā gandrīz trešā daļa pieaugušo iedzīvotāju (32.4%) vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem piedalījās formālajā un/vai neformālajā izglītībā. Sievietes izglītības jomā ir bijušas aktīvākas - mācībās piedalījās 37.4%,  vīrieši  - 26.9%. Visaktīvāk mācījās iedzīvotāji  vecumā no 25-34 gadiem - 38.0%. Biežāk pieaugušo izglītības pasākumos piedalījās personas, kurām ir augstākā izglītība (54.3%) un  kuras bija nodarbinātas (40.3%).

Mūsdienu sabiedrības attīstības procesā strauji mainās zināšanas un to pielietojums, kompetences, kuras nepieciešamas darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Tāpēc aizvien patstāvīgāku un nozīmīgāku vietu blakus formālajai izglītībai iegūst neformālā izglītība[1], neatkarīgi no vecuma un no tā, vai pirms tam ir iegūts formālo izglītību apliecinošs dokuments. Formālā un neformālā izglītība mūžizglītības politikā ir vienlīdz svarīgas un papildina cita citu, veicinot iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē. 

Liela nozīme mūžizglītības koncepcijā ir neformālajai izglītībai. Neformālās izglītības aktivitātēs piedalījās 30% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Uz jautājumu par galvenajiem iemesliem, kādēļ iedzīvotāji apmeklēja mācību kursus, konferences, lekcijas vai seminārus, kā svarīgākie tika minēti ikdienā noderīgu zināšanu/prasmju iegūšana (95.3%), karjeras iespēju uzlabošana (86.1%) un apliecības/sertifikāta iegūšana (68.0%). Pieaugušo piedalīšanās neformālās izglītības aktivitātēs, galvenokārt bija saistītas ar darbu. Kā galveno šo iemeslu minēja 77.3% iedzīvotāju.

Formālās izglītības aktivitātēs piedalījās 4.3% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem. No tiem visaktīvāk mācībās piedalījās nodarbinātas personas (83.5%), iedzīvotāji vecumā no 25-34 gadiem (55.4%) un personas ar augstāko izglītību (56.6%).

Pēc apsekojuma datiem iedzīvotāji, kuri vēlējās piedalīties izglītības aktivitātēs, bet dažādu iemeslu dēļ nepiedalījās, kā līdzdalību apmācībās kavējošus faktorus minēja izmaksas: apmācības bija pārāk dārgas, nevarēja tās atļauties (53.3%), laika grafiku: apmācības nevarēja savienot ar darba grafiku (35.0%) un ģimenes apstākļus: nebija laika ģimenes apstākļu dēļ (30.8%). Apsekojums tika organizēts visās ES valstīs, atbilstoši Eiropas statistikas biroja  izstrādātajai metodoloģijai. Tajā aptaujāti iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 64 gadiem visā Latvijas teritorijā - kopumā 5048 personas.

Pieaugušo izglītības apsekojuma detalizēta informācija CSP mājas lapā būs pieejama 2013.gada 1.ceturksnī.

 

Sagatavojusi Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa
Anita Švarckopfa
tālr.67366648



[1] Formālā izglītība – sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments.

Neformālā izglītība – visas organizētās apmācību nodarbības ārpus formālās izglītības sistēmas, kas ir organizētas kā kursi, konferences, lekcijas, semināri vai darba grupas. Neformālās izglītības mērķis ir apgūt vai uzlabot prasmes, zināšanas un kompetences gan saistībā ar darbu, gan sabiedriskiem un personīgiem mērķiem.