Par pensionāru dzīvi statistiķu skatījumā

16.05.2008

Lai arī 2007.gadā Latvijā bija lielākais dzimušo bērnu skaits kopš 2000.gada, tomēr vēl joprojām zemā dzimstība, salīdzinoši augstais mirstības līmenis un negatīvais migrācijas saldo nespēja pozitīvā virzienā mainīt nelabvēlīgo Latvijas iedzīvotāju novecošanās tendenci. 2008.gada sākumā nedaudz vairāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju bija pensijas vecumā.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem aizvadītā gada beigās pensiju saņēma 567.4 tūkst. iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2006.gadu, pensionāru skaits samazinājies par 8.7 tūkst. jeb par 1.5 %. Lielākā daļa (82.3 %) no pensiju saņēmējiem bija vecuma pensionāri. 2007.gada laikā no jauna piešķirtas 16.0 tūkst. vecuma pensijas, kuru vidējais apmērs bija Ls138.03. Vīriešiem piešķirtās pensijas apmērs bija augstāks nekā sievietēm (atbilstoši Ls151.30 un Ls118.87).

2007. gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, ikmēneša izmaksātās pensijas vidējais apmērs palielinājās visu grupu pensionāriem un vidēji gadā sasniedza Ls106.23.

Izmaksāto valsts pensiju vidējais lielums
(vidēji mēnesī, latos)

2004

2005

2006

2007

Izmaksāto pensiju apmēra izmaiņas 2007.gadā attiecībā pret 2006.gadu, %

Sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē esošo pensionāru ikmēneša pensiju vidējais lielums 1

68.83

77.95

92.21

106.23

+15.2

Vecuma pensijas

70.89

80.53

95.95

110.79

+15.5

Invaliditātes pensijas

60.16

66.89

73.63

82.56

+12.1

Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā 2

51.80

57.40

67.33

76.73

+14.0

Izdienas pensijas

78.11

86.95

95.79

111.53

+16.4

Pensijas pēc speciāliem lēmumiem

98.88

112.06

125.88

144.25

+14.6

Pensiju apmēra pieaugums joprojām ievērojami atpalika no neto darba samaksas pieauguma tautsaimniecībā, kas 2007.gadā veidoja 32.0%, kaut gan nedaudz pārsniedza inflācijas tempus, kas 2007. gadā sasniedza 10.1%.

Pensiju indeksācija 2007.gadā tika veikta divas reizes: aprīlī un oktobrī. Turpinājās pozitīvā tendence, kas iezīmējās iepriekšējos gados – samazinās pensionāru skaits, kuri saņem mazās pensijas. Aizvadītajā gadā ievērojami samazinājies to vecuma pensiju īpatsvars, kuras bija mazākas par Ls 100 - 2007.gadā 39.0 % (2006.gadā 62.1 %).

Vecuma pensiju saņēmēju skaita sadalījums pēc pensijas vidējā lieluma

2006

2007

Skaits

%

Skaits

%

Kopā

472140

100.0

467165

100.0

Tai skaitā piešķirtās ikmēneša pensijas vidējais apmērs (latos):

līdz 60.00

8595

1.8

7773

1.7

60.01-70.00

17760

3.8

5012

1.1

70.01-80.00

22425

4.7

20726

4.4

80.01-90.00

84547

17.9

60265

12.9

90.01-100.00

160107

33.9

88456

18.9

100.01-110.00

73747

15.6

127309

27.3

110.01-120.00

36833

7.8

55570

11.9

120.01-130.00

25431

5.4

27266

5.8

130.01-140.00

10191

2.2

16796

3.6

140.01-150.00

7338

1.6

23305

5.0

150.01-200.00

15133

3.2

20386

4.4

200.01-400.00

8737

1.9

12505

2.7

400.01 un vairāk

1296

0.3

1796

0.4

Salīdzinot vecuma pensijas ar citām Baltijas valstīm, jāsecina, ka Latvijā 2007. gada 4. ceturksnī tās ir bijušas viszemākās (Latvijā EUR - 177, Lietuvā EUR - 182, Igaunijā EUR - 240).

Pēc Eurostat apkopotajiem datiem par sociālo aizsardzību (ESSPROS)3 izdevumi gados vecu cilvēku uzturēšanai4 Latvijā 2005.gadā veidoja 5.5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Igaunijā – 5.3 %, Lietuvā – 5.7 % . Eiropas Savienībā (ES) šis rādītājs ir ievērojami augstāks nekā Baltijas valstīs - 10.9 % no IKP.

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos pensija bieži vien nav pietiekama ikdienas vajadzību apmierināšanai, tādēļ, arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, iedzīvotāji izmanto iespēju gūt papildus ienākumus. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma datiem, 2007.gadā vairāk nekā piektā daļa no personām 62-74 gadu vecumā bija nodarbinātas - lielākā daļa no tiem (gandrīz četras piektdaļas) bija algotie darbinieki, apmēram septītā daļa nodarbināto pensionāru bija pašnodarbinātas personas statusā, bet katrs divdesmitais minēja sevi kā neapmaksātu personu, kas palīdz kādam ģimenes loceklim viņa uzņēmumā, privātpraksē, piemājas vai zemnieku saimniecībā. Pensionāri, strādājot algotu darbu, 2007.gadā vidēji mēnesī saņēma Ls 193 (pēc nodokļu nomaksas).

Saskaņā ar CSP veiktā apsekojuma datiem par iedzīvotāju ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC 2006.gada apsekojums5) Latvijā nabadzības riskam6 ir pakļauti 23% iedzīvotāju, bet no pensionāru kopējā skaita - 35%. Viszemākie ir vientuļo pensionāru (vecumā 65 gadi un vairāk) ienākumi. Šajā iedzīvotāju grupā nabadzības riskam bija pakļauti 69 % no kopējā skaita (2005.gadā - 45%). Pensionāru mājsaimniecības, atbildot uz jautājumu par to, kāds 2006. gadā viņuprāt bija pats zemākais neto ikmēneša ienākums, kas nepieciešams, lai “savilktu galus kopā”, nosauca Ls 147 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Ja aplūkojam pensionāru izdevumu struktūru, tad tā būtiski atšķiras no kopējās valsts iedzīvotāju izdevumu struktūras. Pēc CSP veiktā Mājsaimniecību budžetu pētījuma datiem, 2006.gadā gandrīz pusi (43 %) no saviem patēriņa izdevumiem pensionāri tērēja pārtikas iegādei; mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo izmaksu segšanai – 19 % un veselībai – 9 %. Tikai šo izmaksu segšanai pensionāriem nācās iztērēt vairāk nekā 2/3 no sava visai pieticīgā budžeta (71 %). Jāatzīmē, ka Latvijas iedzīvotāji pārtikas iegādei caurmērā tērēja 28 %; mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo izmaksu segšanai – 12 %; veselībai – 4 % no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošās informācijas7 šā gada aprīlī indeksācijas rezultātā valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz Ls 150, vidēji palielinājās par Ls 10.03, tai skaitā vecuma pensijas - par Ls11.95. Savukārt šā gada oktobrī paredzētās indeksācijas rezultātā plānots, ka valsts pensijas apmērs palielināsies par Ls 14.81, tai skaitā vecuma pensijas, kuru apmērs nepārsniedz Ls 150 - par Ls 14.69. Savukārt vecuma pensijas, kuru apmērs ir robežās no Ls 150 līdz Ls 225, vidēji palielināsies par Ls 23.98.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr. 67366847
Baiba Zukula

 

1 Neieskaitot Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas uzskaitē esošos pensionārus.

2 Pensiju kopsumma visiem mirušā apgādnieka apgādībā bijušajiem ģimenes locekļiem.

3 Eiropas integrētā sociālās aizsardzības statistikas sistēma.

4 Atbalsts naudas vai mantiskā formā (izņemot ar veselības aprūpi saistītos maksājumus) saistībā ar vecumu. Piemēram, vecuma pensija, mājas aprūpe pensijas vecuma cilvēkiem u.c.

5 Eiropas Kopienas statistikas apsekojums par iedzīvotājuienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts, izmantojot vienotu metodoloģiju un definīcijas. EU-SILC 2006.gada apsekojumā pavisam tika apsekoti 9.1 tūkstotis 16 gadi un vecāki respondenti.

6 Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs saskaņā ar Lākenas indikatoru metodoloģiju par nabadzības riska slieksni pieņem 60 % no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas (vidū stāvošā vērtība). To aprēķina mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu apjomu dalot uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Savukārt, sakārtojot visus mājsaimniecību ienākumus uz ekvivalento patērētāju augošā kārtībā no zemākā līdz augstākajam, to sadalījuma centrā tiek noteikta mediāna, kuras 60 % veido nabadzības riska slieksni. Katru gadu šāds slieksnis tiek aprēķināts no jauna.

7 Informatīvais ziņojums “Par finanšu līdzekļu nodrošināšanu pensiju indeksācijai 2008.gadā”.