Par pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās 2009. gadā

06.08.2010

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka 2009.gadā mājsaimniecībās ievērojami samazinājās izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas, salīdzinot ar 2008.gadu, saruka par 12%. Uzturam privātās mājsaimniecības tērēja vidēji 26.7% no visiem patēriņa izdevumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uztura izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos ir palielinājies (2008. gadā 25.6%). Pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība. Jāņem vērā, ka 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 35% samazinājušies arī patēriņa izdevumi sabiedriskajai ēdināšanai.

Mājsaimniecību izdevumi un patēriņa cenu indeksa izmaiņas  pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem
(procentos pret iepriekšējo gadu)

Svarīgāko pārtikas produktu patēriņa izmaiņas 2008. un 2009.gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā)

Pārtikas produkti

Visas mājsaimniecības

2008

2009

2009.g. pret 2008.g., %*

Kviešu maize (kg)

18.9

17.9

-5

Rudzu maize, saldskābmaize u.c. maizes šķirnes (kg)

26.3

24.5

-7

Konditorejas izstrādājumi (kg)

6.6

4.9

-25

Liellopu, teļa gaļa (kg)

2.6

2.3

-14

Cūkgaļa (kg)

21.7

18.0

-17

Mājputnu gaļa (kg)

10.0

10.4

+5

Desu izstrādājumi, kūpinājumi (kg)

25.4

23.0

-9

Svaigas, atdzesētas, saldētas zivis (kg)

6.6

6.5

-1

Pilnpiens (l)

44.0

39.8

-9

Piens ar pazeminātu tauku saturu (l)

7.5

10.8

+43

Olas (gab.)

194

197

+1

Āboli, bumbieri (kg)

15.6

18.8

+21

Svaigi kāposti (kg)

9.6

9.2

-4

Svaigi gurķi, tomāti (kg)

21.9

20.2

-8

Kartupeļi (kg)

82.0

88.5

+8

Cukurs (kg)

17.0

15.7

-7

 
Tabulas dati neietver sabiedrisko ēdināšanu, jo atspoguļo tikai pārtikas produktu patēriņu mājās. Analizējot pārtikas produktu patēriņu 2009.gadā, var secināt, ka mājsaimniecības centās ietaupīt, iegādājoties lētākus uztura produktus, kā arī samazinot augļu un ogu (izņemot ābolu), zivju, konditorejas izstrādājumu, saldējuma, ēdienu pusfabrikātu, kā arī bezalkoholisko dzērienu patēriņu. Vairāk lietoti tādi produkti kā makaroni, putraimi, kartupeļi, skābēti kāposti.
 
Notikušas izmaiņas arī atsevišķās pārtikas produktu grupās. Piemēram, gaļas un gaļas izstrādājumu grupā samazinājies liellopu, cūkgaļas, gaļas pusfabrikātu patēriņš, bet palielinājies lētākās mājputnu gaļas patēriņš. Savukārt piena un piena izstrādājumu grupā samazinājies pilnpiena, bet palielinājies piena ar pazeminātu tauku saturu patēriņš.
 
Nākas konstatēt, ka gadu no gada samazinās to produktu patēriņš, kuri iegūti no piemājas saimniecības, meža, zvejas vai medībām. Natūrā daudzuma ziņā visvairāk tiek patērēti tādi produkti kā kartupeļi, olas, piens, āboli, burkāni un cūkgaļa. No tiem 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, visstraujāk samazinājies pilnpiena, cūkgaļas un olu patēriņš (attiecīgi par 20%, 19% un 18%). Pavisam nedaudz salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājies kartupeļu un dārzeņu patēriņš no piemājas saimniecības.
 
Aplūkojot mājsaimniecību produktu patēriņu dažāda ienākumu līmeņa kvintiļu2 grupās, var secināt, ka 2009.gadā 1. kvintiles (zemākā ienākumu līmeņa) mājsaimniecībās ir samazinājies maizes, cūkgaļas, desu izstrādājumu un kūpinājumu patēriņš, bet palielinājies makaronu, kartupeļu un olu patēriņš. Turklāt 1. kvintiles grupā izdevumu īpatsvars uzturam kopējos patēriņa izdevumos 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies attiecīgi no 35% uz 32%.
 
 
Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Kristīne Germane
Tālr. 67366995


1 Pirkto, pašražoto un bez maksas saņemto produktu patēriņš, neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās u.tml. ēdināšanas uzņēmumos.
2 Kvintiles tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās.