Par pārtikas produktu patēriņa tendencēm mājsaimniecībās 2010.gadā

05.08.2011

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka 2010.gadā mājsaimniecībās līdz ar kopējo patēriņa izdevumu tālāku samazināšanos (par 8.8% salīdzinājumā ar 2009.gadu) turpināja sarukt arī izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (par 3%).

Mājsaimniecību izdevumi un patēriņa cenu indeksa izmaiņas pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem
(procentos pret iepriekšējo gadu)

Ja analizējam mājsaimniecību izdevumus par produktu grupām, tad jāsecina, ka tie palielinājušies tikai grupā dārzeņi un kartupeļi (par 4.3%), kas izskaidrojams ar patēriņa cenu pieaugumu dārzeņiem un kartupeļiem (par 9.4%).

Vidējās mājsaimniecības budžetā izdevumi uzturam rēķinot vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī bija Ls 50 (2009.gadā Ls 52). Privātā mājsaimniecība uzturam tērēja vidēji 28.3% no visiem patēriņa izdevumiem (2009.gadā 26.7%). Uztura izdevumu īpatsvars kopējos patēriņa izdevumos ir palielinājies, un tas liecina par labklājības līmeņa samazināšanos mājsaimniecībās.

Saskaņā ar Mājsaimniecību budžetu apsekojuma datiem “vidējais” iedzīvotājs izdzēra 50 litru piena, apēda 197 olas, patērēja 87 kg kartupeļu, savukārt kafijas pagatavošanai izlietoja 1.7 kg kafijas pupiņu. Sīkāk skat. tabulā.

Svarīgāko pārtikas produktu patēriņa izmaiņas 2009. un 2010.gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli gadā)

Pārtikas produkti

Visas mājsaimniecības

2009

2010

2010.g. pret 2009.g., %*

Kviešu maize (kg)

17.9

17.1

-4.6

Rudzu maize, saldskābmaize u.c. maizes šķirnes (kg)

24.5

22.9

-6.3

Konditorejas izstrādājumi (kg)

4.9

4.8

-3.2

Liellopu, teļa gaļa (kg)

2.3

2.4

+8.0

Cūkgaļa (kg)

18.0

22.0

+22

Mājputnu gaļa (kg)

10.4

11.0

+5.5

Desu izstrādājumi, kūpinājumi (kg)

23.0

22.0

-4.3

Svaigas, atdzesētas, saldētas zivis (kg)

6.5

6.0

-7.9

Pilnpiens (l)

39.8

37.8

-5.0

Piens ar pazeminātu tauku saturu (l)

10.8

11.8

+9.7

Olas (gab.)

197

197

+0.1

Āboli, bumbieri (kg)

18.8

13.4

-29

Svaigi kāposti (kg)

9.2

7.4

-20

Svaigi gurķi (kg)

8.9

10.1

+12

Svaigi tomāti (kg)

11.2

10.2

-9.2

Kartupeļi (kg)

88.5

87.0

-1.6

Cukurs (kg)

15.7

14.5

-7.6

Piezīme: Tabulas dati atspoguļo tikai pārtikas produktu patēriņu mājās.

Pārtikas produktu patēriņu1 ietekmēja arī patēriņa cenu izmaiņas pārtikai. Līdzīgi kā 2009.gadā, mājsaimniecības ir devušas priekšroku lētākām pārtikas precēm vai tām, kuru cenas ir samazinājušās. Piemēram, 2010.gadā gaļai un gaļas izstrādājumiem patēriņa cenas, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājās straujāk nekā citiem pārtikas produktiem – par 5.1%. Līdz ar to ir palielinājies cūkgaļas patēriņš – no 18 kg uz vienu mājsaimniecības locekli 2009.gadā līdz 22 kg 2010.gadā. Kopumā var secināt, ka pieaudzis ir gaļas patēriņš svaigā un atdzesētā veidā, vienlaicīgi samazinoties pārstrādātu gaļas izstrādājumu patēriņam. Piena produktu grupā samazinājies pilnpiena patēriņš, toties pieaudzis piena ar pazeminātu tauku saturu un raudzētas piena produkcijas patēriņš.

Pārtikas produktu patēriņš (pirkto, pašražoto un bez maksas saņemto produktu patēriņš) Latvijas reģionos ir atšķirīgs. Piemēram, Rīgas reģionā iedzīvotāji biežāk nekā citur Latvijā iegādājas sieru, jogurtu, svaigus, žāvētus un saldētus augļus, tomātus un saldējumu, kā arī dzeramo ūdeni. Tomēr kopējais pirkto, pašražoto un bez maksas saņemto pārtikas produktu patēriņš Rīgas un Pierīgas reģionā ir mazāks nekā pārējos reģionos, jo šo reģionu iedzīvotāji biežāk ietur maltītes ārpus mājas. Turpretī Latgales reģiona mājsaimniecības biežāk gatavo mājās, līdz ar to vairāk nekā pārējos reģionos uzturā patērē rudzu maizi, zivis, pilnpienu, skābo krējumu, olas, cukuru, svaigus dārzeņus un sēnes. Savukārt Zemgalē kartupeļu un svaigas gaļas patēriņš 2010.gadā bija lielākais starp Latvijas reģioniem (attiecīgi 120 kg un 42 kg vidēji uz mājsaimniecības locekli gadā), bet Kurzemes mājsaimniecības pārējos reģionus apsteidza ar zemeņu patēriņu, sasniedzot 6 kg, kad vidēji Latvijā tas bija tikai 3 kg vidēji uz mājsaimniecības locekli gadā.

Analizējot pārtikas produktu patēriņa izmaiņas, jāņem vērā arī privāto mājsaimniecību izdevumi sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, kas neietilpst pirkto, pašražoto un bez maksas saņemto produktu patēriņā. Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina, ka 2010.gadā, mājsaimniecības taupījušas arī uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu rēķina, jo tie, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājušies par 18%. Tāpat samazinājies arī sabiedriskās ēdināšanas izdevumu īpatsvars kopējos patēriņa izdevumos. Proti, 2010.gadā mājsaimniecības šiem tēriņiem atvēlējušas vien 3.7% no kopējiem patēriņa izdevumiem (2009.gadā attiecīgi 4.1%).

 

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Kristīne Germane
Tālr. 67366995


1 Pirkto, pašražoto un bez maksas saņemto produktu patēriņš, neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās u.tml. ēdināšanas uzņēmumos.

 

Turpmāk CSP preses izlaidumi arī vietnē Twitter: http://twitter.com/#!/CSP_Latvija