Par nabadzības un sociālās nevienlīdzības rādītājiem

28.01.2010

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Kopienas statistikas apsekojuma par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) provizoriskie dati par 2008.gadu liecina, ka Latvijā pēdējo gadu laikā ir pieaudzis un joprojām saglabājas augsts nabadzības risks, t.i. to personu īpatsvars, kuru ienākumi ir zemāki par nabadzības riska slieksni. Nabadzības riska indekss 2008.gadā saglabājās 2007.gada līmenī – 26%. Tas nozīmē, ka nedaudz vairāk par 500 tūkstošiem vai 1/4 daļa Latvijas iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam.

Nabadzības riska indekss 2004.-2008.gadā
(procentos)

 

2008.gadā nabadzības riska indekss visaugstākais (80%) bija to iedzīvotāju vidū, kuri ir 65 gadi un vecāki un dzīvo vieni paši. Saskaņā ar 2007.gada datiem šo personu nabadzības risks 2.7 reizes pārsniedza vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju un bija augstākais dalībvalstu vidū. Nākošā grupa ar augstu nabadzības risku ir bezdarbnieki. Turklāt to nabadzības risks 2008.gadā ir pieaudzis par 3 procenta punktiem.

Nabadzības riska indekss dažādās iedzīvotāju grupās 2004.-2008.gadā
(procentos)

 

Nabadzības risks ir dažādi izplatīts Latvijas reģionos. Pats augstākais tas bija Latgalē, kurai sekoja Vidzeme un Kurzeme. Ievērojami zemāks risks tikt pakļautam nabadzībai bija Rīgā un Pierīgā. Savukārt Zemgalē tas atbilst vidējam Latvijas rādītājam.

Nabadzības riska indekss Latvijas reģionos 2008.gadā
(procentos)

 

2008.gada dati, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, liecina, ka samazinoties ekonomiskās aktivitātes līmenim un pieaugot bezdarbam, lielākā mērā no tā ir cietuši gados jauni cilvēki. Personu vecumā 18-24 gadi nabadzības risks ir pieaudzis par 2 procenta punktiem un sasniedzis 19%, kas attiecīgajā vecuma grupā ir augstākais rādītājs pēdējo 5 gadu laikā. Viena procenta punkta apmērā ir pieaudzis arī bērnu nabadzības risks, kurš sasniedzis 26%.
Lai aprēķinātu nabadzības riska indeksu, no EU-SILC apsekojuma datiem ir iegūta informācija par iedzīvotāju ienākumiem un aprēķināts nabadzības riska slieksnis. Straujš rīcībā esošo ienākumu kāpums pirmskrīzes periodā ievērojami paaugstināja nabadzības riska slieksni, tomēr pēc apsekojuma datiem tā pieauguma temps 2008.gadā ir samazinājies.

Rīcībā esošo ienākumu un nabadzības riska sliekšņa dinamika

2004

2005

2006

2007

2008

Vidējais rīcībā esošais ienākums uz vienu ekvivalento patērētāju, Ls gadā

1 818

2 249

2 845

4 160

4 283

Nabadzības riska slieksnis 1 personas mājsaimniecībai, Ls gadā

880

1 058

1 400

2 030

2 295

Nabadzības riska slieksnis procentos pret iepriekšējo gadu

x

120

132

145

113

 

Tās mājsaimniecības, kuru ienākumu pieaugums atpalika no kopējā ienākumu pieauguma tempa (mājsaimniecības, kuras ievērojamā mērā ir atkarīgas no valsts sociālās palīdzības un pensijām) tika lielā mērā pakļautas nabadzības riskam.

EU-SILC apsekojuma 2008.gada dati liecina, ka nabadzības plaisai[1] ir tendence padziļināties, jo nabadzības riska skarto personu rīcībā esošie ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) faktiski bija vidēji par 29% zemāki par statistisko nabadzības riska slieksni un šī proporcija saglabājās 2007.gada līmenī (2006.gadā tā bija 25%).

Jaunākie salīdzināmie EU-SILC apsekojuma dati par ES dalībvalstīm ir par 2007.gadu. Latvija uz kopējā Eiropas Savienības fona raksturojas ar augstāko nabadzības risku. Tajā pašā laikā nabadzības riska slieksnis Latvijā ir septītais zemākais, un tas pārsniedz šo rādītāju ne tikai Rumānijā un Bulgārijā, bet arī Polijā, Lietuvā, Ungārijā un Slovākijā.

 

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Edmunds Vaskis
tālr. 67366908


[1] Pilns nosaukums relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa

 

Metodoloģiskie paskaidrojumi

Rīcībā esošais ienākums ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.

Ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir statistiskais rādītājs, kura mērķis ir salīdzināt dažāda lieluma un sastāva mājsaimniecību vidējos ienākumus. To aprēķina dalot mājsaimniecības kopējos rīcībā esošos ienākumus ar ekvivalento tās lielumu, kuru aprēķina izmantojot modificēto OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) skalu. Saskaņā ar to pirmajam pieaugušajam tiek piešķirts svars 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam - 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem - 0,3. Respektīvi, ekvivalento patērētāju skaits 3 cilvēku mājsaimniecībai, kurā ir divi pieaugušie un bērns līdz 14 gadiem būs 1+0,5+0,3 = 1,8.

Mediāna ir statistiskais rādītājs, kas raksturo novērojumu, kas sagrupēti no zemākās vērtības līdz augstākajai, centra vērtību (sadalījuma viduspunktu).

Nabadzības riska slieksnis ir 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas.

Nabadzības riska indekss ir iedzīvotāju īpatsvars (procentos), kuru ekvivalentais rīcībā esošais ienākums ir zem 60% no nacionālā ekvivalentā rīcībā esošā ienākuma mediānas.

Relatīvā mediānas nabadzības riska plaisa ir starpība (procentos) starp zem nabadzības riska sliekšņa esošo iedzīvotāju ienākumu mediānu un pašu nabadzības riska slieksni.