Par nabadzības rādītājiem 2007. gadā

26.11.2008

Centrālā statistikas pārvaldes apkopotie "Kopienas statistikas ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma (EU-SILC)" [1] 2007. gada provizoriskie rezultāti liecina, ka Latvijā nabadzības riska indekss, kas raksturo zem nabadzības sliekšņa [2] atrodošos personu īpatsvaru, ir samazinājies no 23% 2006. gadā līdz 21% 2007. gadā jeb par 2 procenta punktiem.

Nabadzības indikatoru aprēķins balstās uz iepriekšējā kalendārā gada ienākumu datiem. 2007. gadā tā aprēķinā ir izmantoti 2006. gada ienākumu dati, no kuriem aprēķināts nabadzības riska slieksnis. 2006. gadā pieauga nodarbinātības līmenis, visai dinamiski auga ne tikai darba samaksa, bet arī valsts sociālie pabalsti un pensijas. Strauji (par 42%) pieauga bērnu piedzimšanas pabalsta vidējais apmērs, pabalsts bērna kopšanai līdz 2 gadu vecumam - par 35%. Strādājošo vidējā neto darba samaksa pieauga par 23%. Šāds abu galveno mājsaimniecību ienākumu posteņu (darba samaksas un sociālo transfertu) samērīgs pieaugums veicināja maznodrošinātās iedzīvotāju daļas (arī to, kuri lielā mērā ir atkarīgi no valsts piešķirtajām pensijām un pabalstiem) ienākumu pieaugumu, kas ļāva daļai no tām iziet no nabadzības riska zonas. Pie tādām iedzīvotāju grupām pārsvarā piederēja mājsaimniecības ar apgādībā esošiem bērniem, nepilnās ģimenes.

Nabadzības riska indekss dažāda demogrāfiskā tipa mājsaimniecībās 2005.-2007. gadā(procentos)

EU-SILC apsekojuma rezultāti apliecina, ka, pilnveidojot valsts pabalstu sistēmu, samazinās nabadzības risks, tomēr nepieciešams veikt papildus pasākumus, kas vērsti uz mājsaimniecību grupām, kuru nabadzības risks ir visaugstākais un turpina pieaugt. Kā piemērs ir jānosauc pensionāri, kuru nabadzības risks pieaudzis no 35% 2006. gadā līdz 38% 2007. gadā, kā arī vienas personas mājsaimniecības. Saskaņā ar EU-SILC 2007. gada datiem nabadzības riskam bija pakļauta katra trešā persona (33%) vecumā 65 gadi un vecāka, bet, ja tā dzīvo viena – trīs ceturtdaļas no to kopskaita (75%). Augsts nabadzības risks – 57% bija bezdarbniekiem.

Nabadzības riskam ir spilgti izteiktas reģionālās atšķirības. Ar augstu nabadzības risku izceļas Latgale, bet viszemākais nabadzības risks ir galvaspilsētā un Pierīgas reģionā.

Nabadzības riska indekss Latvijā un tās reģionos 2007. gadā (procentos)

Nabadzības riska indekss 2007. gadā laukos bija 33%, kas ir divas reizes lielāks nekā pilsētās (16%).

Detalizētāka informācija ar nabadzības un sociālās nevienlīdzības indikatoriem š.g. novembrī tiks ievietota CSP mājas lapā.

[1] EU-SILC ir galvenais datu avots Eiropas Savienībā, kas raksturo nabadzību un sociālo nevienlīdzību. Kārtējais EU-SILC apsekojums notika 2007. gadā. Pavisam tika apsekotas 4471 mājsaimniecība. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja (Eurostat) pieņemto praksi informācija par nabadzības indikatoriem tiek publicēta ar atsauci uz pētījuma norises gadu – 2007. gads. (EU-SILC) ir galvenais datu avots Eiropas Savienībā, kas raksturo nabadzību un sociālo nevienlīdzību.

[2] Visās Eiropas Savienības dalībvalstīs par nabadzības riska slieksni pieņem 60% no ekvivalento rīcībā esošo ienākumu mediānas. To aprēķina mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu apjomu dalot uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Savukārt sakārtojot visus mājsaimniecību ienākumus uz ekvivalento patērētāju augošā kārtībā no zemākā līdz augstākajam, to sadalījuma centrā tiek noteikta mediāna (vērtība, kura atrodas sadalījuma centrā), kuras 60% veido nabadzības riska slieksni. Katru gadu šāds slieksnis tiek aprēķināts no jauna. Nabadzības riska slieksnis, piemēram, vienas personas mājsaimniecībai 2007. gadā bija Ls 117 mēnesī, bet mājsaimniecībai, ko veido divi pieaugušie ar diviem bērniem jaunākiem par 14 gadiem (ņemot vērā ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā) – Ls 245.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Tālr. 67366908
Edmunds Vaskis