Par mēslojuma izmantošanu lauksaimniecības kultūrām 2010.gadā

25.03.2011

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2010.gadā ar minerālmēsliem tika mēsloti 34% izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Pārrēķinot 100% augu barības elementos, izlietots 92.2 tūkst. tonnu minerālmēslu, tai skaitā 58.9 tūkst. tonnu slāpekļa, 15.5 tūkst. tonnu fosfora un 17.8 tūkst. tonnu kālija. 1178.8 tūkst. ha jeb 66% netika mēsloti. Tās galvenokārt bija pļavas, ganības un ilggadīgie stādījumi. 2010.gadā ar minerālmēsliem mēsloti 55% no kopējās lauksaimniecības kultūru sējumu platības (2009.gadā - 50%), tai skaitā 78% graudaugu (2009.gadā - 73%) un 89% tehnisko kultūru sējumu (2009.gadā - 71%).

Vienam sējumu hektāram, pārrēķinot 100% augu barības elementos, izlietoti 83 kg minerālmēslu jeb par 12% vairāk kā 2009.gadā. Minerālmēslu izlietojums vienam graudaugu hektāram pieaudzis no 107 kg 2009.gadā līdz 117 kg 2010.gadā jeb par 9% un tehnisko kultūru sējumu platībām – attiecīgi no 140 kg līdz 174 kg jeb par 24%.

Minerālmēslu izlietojums uz 1 ha sējumu platības

(pārrēķinot 100% augu barības elementos)

Pēdējo trīs gadu laikā par 10 kg jeb 23% palielinājies slāpekļa izlietojums vienam sējumu hektāram – no 43 kg 2008.gadā līdz 53 kg 2010.gadā, fosfora patēriņš palicis nemainīgs - 14 kg, bet nedaudz samazinājies kālija izlietojums – no 17 kg līdz 16 kg.

2010.gadā graudaugu sējumos iestrādāts par 10% un tehnisko kultūru sējumos par 28% vairāk slāpekļa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šādu tendenci ietekmēja vienkāršo slāpekļa minerālmēslu arvien plašāka izmantošana, jo cenas ir ievērojami zemākas kā kompleksajiem minerālmēsliem.

Augu barības elementu izlietojums vienam sējumu hektāram

2010.gadā vienkāršo slāpekļa minerālmēslu īpatsvars kopējā minerālmēslu daudzumā (fiziskajā svarā) veidoja 55%.  No visiem iestrādātajiem minerālmēsliem 45% bija amonija nitrāts.

2010.gadā izlietoto minerālmēslu sadalījums pa veidiem

(fiziskajā svarā)

2010.gadā organiskais mēslojums iestrādāts par 472 tūkst. tonnu jeb 15% vairāk kā 2009.gadā. Vidēji vienā sējumu hektārā iestrādātais daudzums pieaudzis no 2.8 tonnām 2009.gadā līdz 3.4 tonnām 2010.gadā jeb par 21%.

 

Sagatavojusi Lauksaimniecības statistikas daļa
Tālr. 67366981
Guna Karlsone