Par mēslojuma izmantošanu lauksaimniecības kultūrām 2009. gadā

25.03.2010

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2009.gadā ar minerālmēsliem tika mēslota puse - 50.4% no kopējās lauksaimniecības kultūru sējumu platības, tai skaitā 73% graudaugu (2008.gadā -78%) un 74% (2008.gadā -94%) rapša sējumu.

Vienam sējumu hektāram izlietoti 74 kg minerālmēslu, pārrēķinot 100% augu barības elementos. 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 2.7% samazinājies minerālmēslu izlietojums vienam hektāram graudaugu. Ziemāju kultūru vienam hektāram izlietotais minerālmēslu daudzums sarucis tikai nedaudz – no 144 kg 2008.gadā līdz 141 kg 2009.gadā jeb par 2.1%, vasarāju kultūrām tas krities no 82 kg līdz 68 kg jeb par 18.1%, bet rapša sējumu platībām – attiecīgi no 185 kg līdz 144 kg jeb par 22.2%, ko ietekmēja joprojām augstās minerālmēslu cenas, vienlaicīgi samazinoties graudu un rapša sēklu vidējai iepirkuma cenai.

Minerālmēslu izlietojums uz 1 ha sējumu platības 2009.gadā, pārrēķinot 100% augu barības elementos, kg 
 



2009.gadā slāpekļa izlietojums pieaudzis no 43 kg vienam sējumu platības hektāram 2008.gadā līdz 47 kg 2009.gadā, samazinoties fosfora un kālija izlietojumam. Lietoto vienkāršo slāpekļa minerālmēslu īpatsvars kopējā minerālmēslu daudzumā pieaudzis no 32% 2008.gadā līdz 64% 2009.gadā, bet komplekso minerālmēslu daļa attiecīgi samazinājusies no 68% līdz 35%, turklāt puse no visiem iestrādātajiem minerālmēsliem bija amonija nitrāts. To daļēji ietekmēja vienkāršo slāpekļa minerālmēslu cenas samazināšanās 2009.gada pirmajos četros mēnešos, salīdzinot ar 2008.gada vidējām cenām, komplekso minerālmēslu cenai samazinoties tikai nedaudz.

Saimniecību grupējums pēc graudaugu sējumu platības

Platība, ha

Izlietots minerālmēslojums, pārrēķinot 100% augu barības elementos uz 1 ha sējumu kopplatības, kg

Vidējā ražība no 1 ha, cnt

Līdz 200.0

62

26.3

200.1 – 400.0

126

31.8

400.1 – 600.0

128

32.4

600.1 – 800.0

147

34.0

800.1 – 1000.0

148

34.9

1000.1 un vairāk

200

40.7

 

Sabalansēts mēslojuma pielietojums ietekmē graudu ražu un to kvalitāti. Dati liecina, ka lielās saimniecības, kuras nodrošinājušas optimālāku mēslošanas līdzekļu pielietojumu, ieguvušas augstāku graudu ražu.

Minerālmēslu pielietojuma samazinājums daļēji tiek kompensēts, iestrādājot vairāk organiskā mēslojuma. 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, lietots par 609 tūkst.t jeb par 23% vairāk organiskā mēslojuma, vidējais patēriņš sējumu platības vienam hektāram pieaudzis no 2.3 t 2008.gadā līdz 2.8 t 2009.gadā. Graudaugu sējumu vienam hektāram izlietots 1.5 reizes vairāk organiskā mēslojuma, tehnisko kultūru platībām – attiecīgi 2.3 reizes vairāk, lopbarības – zaļbarības kultūrām – 1.6 reizes vairāk. Samazinājies organiskā mēslojuma izlietojums uz vienu kartupeļu un dārzeņu hektāru.

 

Sagatavojusi Lauksaimniecības statistikas daļa
Guna Karlsone
Tālr. 67366981