Par materiālo atstumtību raksturojošiem rādītājiem

27.02.2007

Katra sestā jeb 16% Eiropas iedzīvotāju ienākumi nesasniedz minimālo iztikas līmeni, teikts nesen publicētajā Eiropas Komisijas (EK) ikgadējā sociālās integrācijas pārskatā par 2004.gadu. Kāda situācija ir Latvijā?

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2005.gadā veiktā apsekojuma “Kopienas statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem” (EU-SILC) datiem nabadzības riska indekss Latvijā bija 19%. Augstāks par vidējo ES rādītāju tas bija vēl tikai četrās dalībvalstīs. Tomēr dati liecina, ka vairākās mājsaimniecību grupās nabadzības risks Latvijā bija ievērojami augstāks nekā vidēji ES valstīs - bezdarbnieku mājsaimniecībām, 65 gadu un vecāku vienas personas mājsaimniecībām, mājsaimniecībām, kas sastāv no laulāta pāra ar trīs un vairāk bērniem. Nabadzības risks tajās Latvijā bija trešais augstākais ES.

Tomēr ir nepieciešams apzināties, ka ienākumi pat virs nabadzības riska sliekšņa ne vienmēr garantē pienācīgu dzīves kvalitāti. Šajā preses izlaidumā plašāk tiks analizēta tāda statistiski maz pētīta parādība, kā materiālā atstumtība (angļu valodā termins “material deprivation”). Materiālā atstumtība tiek definēta kā apstākļi, kas personai liedz pieeju materiāliem labumiem, kas izriet no ekonomisko resursu trūkuma, neapmierinošiem mājokļa apstākļiem un piespiedu atteikšanās izmantot sadzīves priekšmetus.

EU-SILC apsekojuma ietvaros tiek pētītas sekojošās materiālās atstumtības dimensijas:

· ekonomiskā spriedze;

· piespiedu atteikšanās no ilglietošanas preču izmantošanas;

· neapmierinoši mājokļa apstākļi.

Dati, kas liecina par katra no augstāk nosauktās materiālās atstumtības dimensijas ietekmi mājsaimniecībās, ir sniegti zemāk ievietotā grafiskā attēlā.

Nabadzības risks un mājsaimniecību pakļautība
dažādiem materiālās atstumtības riska faktoriem

Kā liecina grafika dati, pats būtiskākais materiālās atstumtības riska faktors ir ekonomiskā spriedze. Tai saskaņā ar EU-SILC datiem 2005.gadā bija pakļauti 74% no privāto mājsaimniecību kopskaita Latvijā. Ekonomiskā spriedze tiek noteikta ar vairāku EU-SILC anketas jautājumu palīdzību, kuros respondentiem tika lūgts dod novērtējumu attiecībā uz mājsaimniecības spēju segt sekojošas izmaksas:

· ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu;

· uz sava rēķina katru gadu vienu nedēļu pavadīt prom no mājām;

· atļauties segt neparedzētus izdevumus Ls 60 apmērā no pašu līdzekļiem viena mēneša laikā;

· finansiāli nodrošināt mājokļa apkuri;

· spēja segt dažādus komunālos maksājumus un norēķināties par pirkumiem uz kredīta.

Tās mājsaimniecības, kuras noraidoši atbildēja uz diviem jautājumiem, tika uzskatītas par pakļautām ekonomiskais spriedzei. Tai saskaņā ar EU-SILC 2005 datiem bija pakļauti 73% mājsaimniecību pilsētās un 77% laukos. Ekonomiskās spriedzes noteikšanā dominējošie faktori redzami zemāk ievietotā grafiskā attēlā.

Mājsaimniecību īpatsvars, kuras nevar atļauties sekojošas izmaksas

Raksturojot piespiedu atteikšanos no ilglietošanas preču izmantošanas, EU-SILC tika izmantoti jautājumi par mājsaimniecību īpatsvaru, kuras nevar atļauties izmantot tādas ilglietošanas un sadzīves preces kā telefons, krāsu televizors, veļas mazgājamā mašīna un vieglais auto. Kopējais mājsaimniecību procents, kurām nācās atteikties no vismaz vienas no šādas ilglietošanas preces atrašanās savā mājsaimniecībā bija 46-48%, kā pilsētās, tā laukos, bet izslēdzot no šā saraksta vieglo auto – 22% gadījumu. Piespiestas attiekšanās procents no telefona (ieskaitot mobilā telefona) lietošanas tika konstatēts 8.5% mājsaimniecību, bet attiecībā uz krāsu televizoru – 4.4% mājsaimniecību.

Ievērojami lielākas problēmas mājsaimniecībām rada mājokļa apstākļu sociālās atstumtības risks. Minētam riskam Latvijā pakļautas 51 % mājsaimniecību. Šis faktors EU-SILC tika raksturots ar sekojošu dimensiju palīdzību:

· mājoklī ir tekošs jumts; mitras sienas, griesti, grīdas vai mājas pamati vai trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās;

· ir pārāk tumšs, maz gaismas;

· mājoklī nav vannas istaba vai duša;

· mājoklī nav kanalizācijas.

Tiek uzskatīts, ka mājsaimniecība ir pakļauta neapmierinošu mājokļa apstākļu materiālās atstumtības riskam, ja tajā parādās kaut viena no augstāk minētām mājokļa kvalitātes problēmām. Kā liecina EU-SILC apsekojuma dati, mājokļa problēmas ir daudz lielākas laukos dzīvojošam mājsaimniecībām, kuru mājokļa apstākļi tuvu gandrīz katrā otrā mājsaimniecībā rada pamatoti satraukumu par to sienu, griestu, grīdas un pamatu stāvokli, kaut gan arī pilsētās trešā daļa mājsaimniecību tika minējusi šāda paša rakstura problēmas.

Atsevišku neapmierinošu mājokļa apstākļu faktoru īpatsvars
mājsaimniecībās 2005.g.

EU-SILC apsekojums Latvijā kopš 2005. gada tiek organizēts regulāri un pašlaik notiek kārtējais apsekojums. Apsekojuma rezultāti ļaus analizēt materiālās atstumtības procesu dinamikā, par ko CSP informēs savos turpmākajos preses izlaidumos.

Sagatavojis Sociālās statistikas departaments
Mob. tālr. 26266482
Edmunds Vaskis