Par mājsaimniecību sociālās līdzdalības aspektiem

23.04.2008

Demokrātiskā sabiedrībā iedzīvotāji aktīvi interesējas par sociālajām un politiskajām norisēm gan valstī, gan savā dzīves vietā. Tas liecina, ka viņi līdzdarbojas savas valsts veidošanā. Kādā mērā tas ir attiecināms uz Latvijas iedzīvotājiem?

Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā EU-SILC1 2006.g. apsekojumā2 respondentiem tika uzdoti arī jautājumi par sociālo līdzdalību, proti, darbību sabiedriskajās un politiskajās organizācijās, sociālajiem kontaktiem ar draugiem un radiniekiem, kā arī par kultūras, atpūtas un sporta pasākumu apmeklēšanu un to biežumu pēdējo 12 mēnešu laikā.

Sociālās līdzdalības līmenis apsekojumā tika noskaidrots ar jautājumu par piedalīšanos dažādās sabiedriskās un politiskās organizācijās. Kā redzams zemāk ievietotajā grafikā, nav nevienas tādas sabiedriskās un politiskās organizācijas, kurā būtu iesaistījies proporcionāli nozīmīgs skaits iedzīvotāju un kurā tie darbotos īpaši aktīvi. Vismazāk šāda veida aktivitātes ir izplatītas laukos.

Iedzīvotāju piedalīšanās dažādu sabiedrisko un politisko organizāciju darbībā (procentos)


80% no 16 gadi un vecāku iedzīvotāju kopskaita (78% pilsētās un 85% laukos) nepiedalījās nevienā no grafiskā attēlā augstāk iekļauto sabiedrisko un politisko organizāciju darbā Latvijā.

Relatīvi izplatītāka par citām bija piedalīšanās reliģisko draudžu darbībā, kurās, saskaņā ar apsekojuma datiem, bija iesaistīts gandrīz katrs vienpadsmitais 16 gadus un vecāks iedzīvotājs. Tiesa laukos iedzīvotāju piedalīšanās reliģiskās organizācijās ievērojami atpalika no atbilstošā rādītāja pilsētās.

Otra respondentu biežāk nosauktā piedalīšanās forma sabiedrisko organizāciju darbībā ir arodbiedrības un politiskās partijas, kuras spēj piesaistīt 7,0% iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem. Diemžēl pavisam nenozīmīgs iedzīvotāju īpatsvars norādīja, ka piedalās labdarības organizāciju darbībā. Otru zemāko rezultātu no aptaujā ietvertajām sabiedriskajām organizācijām uzrādīja profesionālās un arodu organizācijas.

Sabiedriski aktīvāki ir izrādījušies Zemgales iedzīvotāji. Tiem starp pārējiem Latvijas reģioniem bija visaugstākais piedalīšanās līmenis arodbiedrībās un politiskās partijās (11,7%), reliģisko organizāciju darbībā (12,2%), kā arī ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu saistītās organizācijās, biedrībās (5,8%).

Sabiedriski politiskās aktivitātes līmenis atšķiras dažāda vecuma iedzīvotāju grupās. Kaut gan apsekojuma dati neparāda nozīmīgas atšķirības šajos procesos, aktīvākie tomēr ir iedzīvotāji 50-64 gadu vecumā, bet vismazāk aktīvi ir jaunieši 16-24 gadu vecumā.

Iedzīvotāju piedalīšanās sabiedrisko un politisko organizāciju darbībā atkarībā no to vecuma (procentos)


Jauniešus 16-24 gadu vecumā lielākā mērā spēja piesaistīt atpūtas un brīvā laika pavadīšanas organizācijas, līdzdalība kurās saskaņā ar apsekojuma datiem sasniedza 6,2% (visiem iedzīvotājiem 3,9%), savukārt reliģisko organizāciju draudzēs piedalās – līdz 14% (katrs septītais) 65 gadu un vecāki iedzīvotāji (8,9% visu iedzīvotāju). Profesionālo un aroda organizāciju darbībā, salīdzinot ar visiem iedzīvotājiem (3,7%), savu piedalīšanos biežāk (4,4%) norādīja iedzīvotāji 25-49 gadu vecumā.

Vai situācija Latvijā būtiski atšķiras no pārējam Baltijas valstīm? Atbildi uz to sniedz zemāk ievietotais grafiskais attēls.

Iedzīvotāju piedalīšanās līmenis sabiedrisko un politisko organizāciju darbībā Baltijas valstīs (procentos)


Latvijas dienvidu kaimiņi aktīvāk piedalās reliģisko organizāciju aktivitātēs. Gan Lietuvas, gan Igaunijas iedzīvotāji lielākā mērā nekā latvieši iesaistās ar atpūtu un brīvā laika pavadīšanu saistīto organizāciju un biedrību darbībā. Savukārt Latvijas iedzīvotāji salīdzinoši vairāk piedalās arodbiedrību un politisko partiju aktivitātēs.
______________________
1 Kopienas statistikas apsekojums par iedzīvotājuienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek veikts, izmantojot vienotu metodoloģiju un definīcijas.
2 EU-SILC 2006.gada apsekojumā pavisam tika apsekoti 9.1 tūkstotis 16 gadi un vecāki respondenti.


Sagatavojis Sociālās statistikas departaments

Tālr. 67366908
Edmunds Vaskis