Par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2011.gadā

21.01.2013

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2011.gads bija pirmais gads, kad pēc lejupslīdes divu gadu garumā (2009. - 2010.gads) atkal sāka augt mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi1. Tie 2011.gadā faktiskajās cenās palielinājās par 6,8% un sasniedza Ls 213 uz mājsaimniecības locekli mēnesī (2010.gadā - Ls 2002). Rīcībā esošo ienākumu pieaugums salīdzināmās cenās (ņemot vērā inflāciju) bija mērāms 2,3% apjomā.

Rīcībā esošie ienākumi Latvijas statistiskajos reģionos, pilsētās un laukos
(Ls vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

2011.gadā rīcībā esošie ienākumi straujāk pieauga laukos. Starp Latvijas statistiskajiem reģioniem lielākais ienākumu kāpums bija Kurzemes, Pierīgas un Zemgales reģionos (attiecīgi par 14%, 13% un 11%).  Zems ienākumu pieaugums bija Latgalē un Rīgā (attiecīgi 3,8% un 3,2%), bet Vidzemē ienākumi nav pieauguši.

2011.gadā, palielinoties ienākumiem un sarūkot sociālo transfertu3 apjomiem, ir mainījusies iedzīvotāju ienākumu struktūra.

Rīcībā esošo ienākumu struktūra 2010.-2011.gadā
(procentos)

 

2010

2011

Rīcībā esošais ienākums, pavisam

100

100

  tai skaitā:

 

 

ienākumi no algotā darba

64,2

66,3

pašnodarbināto ienākumi

3,4

4,7

ienākumi no īpašuma

0,3

0,7

saņemtie transferti

33,7

29,7

   sociālie transferti

31,9

28,1

   privātie transferti

1,9

1,5

citi ienākumi

0.0

0,0

Rīcībā esošo ienākumu samazinošie izdevumi4

-1,6

-1,4

Galvenais ienākumu pieaugumu ietekmējošais faktors 2011.gadā bija darba samaksas kāpums, tomēr nesasniedzot 2007.-2008.gadu līmeni. Ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji pieauguši par 10%.

2011.gadā pieauga pašnodarbināto ienākumi (par 45%, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli), sasniedzot augstāko lielumu kopš apsekojuma uzsākšanas 2004.gadā.

Mājsaimniecību ienākumus ietekmēja sociālo transfertu apjomu sarukums5. Tie 2011.gadā saruka par 5.7%, bet 1.kvintiles6 (trūcīgākās) mājsaimniecību ienākumos sociālie transferti nav samazinājušies, bet ir pieauguši. Tas liecina par visumā mērķtiecīgu sociālās palīdzības sniegšanu tieši vistrūcīgākajiem (3.-5.kvintiļu mājsaimniecībām ienākumi sociālo transfertu veidā ir samazinājušies).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2010.-2011. gadā
(Ls, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Kvintiles

2010

2011

Augšanas temps, %

1. (trūcīgākā)

67

73

108,8

2.

135

139

103,2

3.

180

182

101,1

4.

237

247

104,1

5. (turīgākā)

437

479

109,6

Pamanāms ienākumu kāpums 1.kvintiles mājsaimniecībām nenotika vien sociālo transfertu izmaksu pieauguma rezultātā, bet arī pašu mājsaimniecību ekonomisko aktivitāšu (algotais darbs un pašnodarbinātība) rezultātā. Ienākumu no algotā darba un pašnodarbinātības 1.kvintiles mājsaimniecībām  2011.gadā nodrošināja lielāku daļu no to rīcībā esošo ienākumu pieauguma.

Zemākais ienākumu pieaugums bija 3.kvintiles mājsaimniecībām un to vidū ir ievērojams skaits pensionāru mājsaimniecību. Tas ir izskaidrojams ar to, ka izmaksāto vecuma pensiju apmērs 2011.gadā pieauga tikai par 1,3%.

Ienākumu nevienlīdzības indikatori 2010.-2011. gadā

indikators

2010

2011

Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20)7

6,6

6,5

Džini koeficients (procentos)8

35,4

35,9

 

2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu ir pieaudzis Džini koeficients (no 35,4% 2010.gadā līdz 35,9% 2011.gadā), savukārt kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu samazinājies minimāli - no 6.6 līdz 6.5. Šāda situācija ir izskaidrojama ar to, ka mājsaimniecībās, kuru rīcībā esošie ienākumi ir viszemākie (1.kvintile) un visaugstākie (5.kvintile), ienākumu pieaugums 2011.gadā (procentos) bija aptuveni vienāds (attiecīgi 9% un 10%), savukārt pārējām kvintilēm pieskaitāmajās mājsaimniecībās ienākumu pieaugums 2011.gadā bija 1-4% robežās.

Iegūto mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots  ir „Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC)” apsekojums. Tajā 2012.gadā tika aptaujāti 6,5 tūkstoši mājsaimniecību un tika intervēti 13 tūkstoši 16 gadus veci un vecāki respondenti. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2011.gadu. 2012. gada ienākumu dati tiks apkopoti EU-SILC 2013.gada apsekojumā, kurš sāksies š.g. martā un ilgs līdz jūnija beigām.

Plašāka informācija par EU-SILC apsekojuma rezultātiem un metodoloģiju ir pieejama CSP mājaslapas datubāzē.

 

Sagatavojusi Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
Tālr. 67366609


Metodoloģiskie paskaidrojumi

1 Rīcībā esošais ienākums – tie ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).

2 Šeit un turpmāk 2010.gada apsekojuma dati pārrēķināti izmantojot tautas skaitīšanā iegūto iedzīvotāju skaita novērtējumu.

3 Sociālie transferti- valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

4 Rīcībā esošo ienākumu samazinošie izdevumi – tie ir nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa Valsts ieņēmumu dienestam sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli, kas tiek atskaitīti no rīcībā esošie ienākumu komponentu  kopējās ienākumu summas.

5 2010.gadā, saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu par 2009.gada 16.jūnijā pieņemtā likuma „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009gada līdz 2012. gadam” normu atcelšanu, pensionāriem tika izmaksātas 2009.gadā ieturēto pensiju summas.

6 Kvintile ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.

7 Kvintiļu attiecību indekss (S80/S20) - attiecība starp ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar augstākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (augstākā kvintile) pret ekvivalento rīcībā esošo ienākumu summu, ko saņem 20% valsts iedzīvotāju ar zemākajiem ekvivalentajiem rīcībā esošajiem ienākumiem (zemākā kvintile).

8 Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība (t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.