Par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2010.gadā

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi „Eiropas Savienības Statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC¹)” apsekojuma provizoriskos datus par mājsaimniecību ienākumiem 2010.gadā.

Salīdzinot ar 2009.gadu, mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi² 2010.gadā ir samazinājušies par 5.5% jeb Ls 12 uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī, bet, salīdzinot ar 2008.gadu, attiecīgi par 20% jeb Ls 52 mēnesī.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu izmaiņas 2007.-2010.gadā
(Ls uz mājsaimniecības locekli mēnesī)

Rīcībā esošie ienākumi samazinājās visos Latvijas reģionos.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi Latvijas statistiskajos reģionos 2009. – 2010. gadā (Ls, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Visievērojamāk ir samazinājušies ienākumi no algotā darba, kuri 2010.gadā salīdzinājumā ar 2009.gadu sarukuši par 10%, kas nozīmē ienākumu sarukumu Ls 15 apjomā uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. To nav spējuši kompensēt saņemto transfertu (pensiju, pabalstu un dažāda veida sociālās palīdzības)³, nedz arī ienākumu no pašnodarbinātības pieaugums.

Jau otro gadu pēc kārtas samazinās to mājsaimniecību īpatsvars, kuru galvenais iztikas līdzekļu avots ir algotā darba samaksa un palielinās to cilvēku skaits, kuri saņem sociālos transfertus. No 66% 2008.gadā un 59% 2009.gadā līdz 55% 2010.gadā ir samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuru galvenais iztikas līdzekļu avots ir algotā darba samaksa. Tajā pašā laikā attiecīgi no 29% (2008) un 37% (2009) līdz 40% (2010) ir pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuras iztika no sociālajiem transfertiem.

Sarūkot kopējam ienākumu līmenim, visai būtiski ir izmainījusies mājsaimniecību ienākumu struktūra. Tā kopš 2007.gada ir pasliktinājusies, sarūkot ienākumu īpatsvaram no ekonomiskām aktivitātēm un pieaugot saņemto transfertu (tai skaitā sociālo) īpatsvaram.

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūra 2004.-2010.gadā (procentos)

Ienākumu sarukums iespaidojis visu ienākumu grupu mājsaimniecības. Mājsaimniecību ienākumu dinamiku kvintiļu grupās⁴ raksturo sekojoša tabula:

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2007.-2010. gadā
(Ls, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

2010.gadā rīcībā esošā ienākumu sarukumu samērā solidāri izjutušas visu augstāk nosaukto ienākumu grupu mājsaimniecības. Taču jāņem vērā, ka šāds ienākumu sarukums visbūtiskāk iespaido zema ienākuma tipa mājsaimniecības.

Sagatavojusi Ienākumu un dzīves apstākļu statistikas daļa
Viktors Veretjanovs
tālr. 67366609

Metodoloģiskie paskaidrojumi

¹ EU-SILC 2011.gada apsekojumā tika aptaujāti 6,6 tūkstoši mājsaimniecību un tika intervēti 13,5 tūkstoši 16 gadus veci un vecāki respondenti. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2010.gadu.

² Rīcībā esošais ienākums – tie ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums, izmantojot firmas vai dienesta auto privātām vajadzībām; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.).
No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.

³ Sociālie transferti - valsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie uzturlīdzekļi bērniem, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

⁴ Kvintile ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.[Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.]