Par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2009.gadā

03.03.2011

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi „Kopienas statistikas par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC1)” apsekojuma provizoriskos datus par mājsaimniecību ienākumiem 2009.gadā. Dati liecina par būtiskām izmaiņām nodarbinātībā un darba samaksas apjomā.

Ekonomiski aktīvajiem mājsaimniecības locekļiem zaudējot darbu, no 66% 2008.gadā līdz 59% 2009.gadā ir samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kuru galvenais iztikas līdzekļu avots ir algotā darba samaksa. Tajā pašā laikā attiecīgi no 29% līdz 37% pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuras iztika no sociālajiem transfertiem2.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi3 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir samazinājušies par 16% jeb Ls 40 mēnesī, rēķinot uz katru mājsaimniecības locekli (2009.gadā Ls 214, 2008.gadā Ls 253) un nokrituši zemāk par 2007.gada ienākumu līmeni.

Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu izmaiņas 2004.-2009.gadā
(Ls uz mājsaimniecības locekli mēnesī)

 

Visas

mājsaimniecības

Pilsētas

Lauki

2004

100

112

75

2005

122

140

88

2006

154

171

118

2007

226

250

173

2008

253

277

199

2009

214

234

169

Ievērojami straujāk samazinājušies ienākumi Rīgā un Pierīgas reģionā, kuri līdz tam raksturojās ar ievērojami augstāku par vidējo ienākumu līmeni valstī.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi Latvijas statistiskajos reģionos 2008.-2009.gadā
(Ls, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

 

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

2008

310

300

193

230

218

175

2009

261

231

183

191

188

160

2009.g. % pret 2008.g.

84

77

95

83

86

91

Sarūkot kopējam ienākumu līmenim, visai būtiski ir izmainījusies mājsaimniecību ienākumu struktūra.

Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma struktūra 2004.-2009.gadā

(procentos)

Visvairāk no ekonomikas lejupslīdes ir cietušas pašnodarbināto un algoto darbu strādājošo mājsaimniecības.

Ienākumu sarukums iespaidojis visu ienākumu grupu mājsaimniecības. Mājsaimniecību ienākumu dinamiku kvintiļu grupās4 raksturo sekojoša tabula:

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi kvintiļu grupās 2004.-2009. gadā
(Ls, vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Kvintiles

2004

2005

2006

2007

2008

2009

1

34

38

55

70

80

70

2

64

71

92

121

143

141

3

81

95

125

175

201

183

4

114

138

178

259

294

252

5

230

288

336

522

576

474

 

Ja 2. kvintiļu grupā, kurā ir ievērojams pensionāru īpatsvars, ienākumu sarukums  bija pavisam neliels, tad procentuāli visvairāk ir zaudējuši tie, kas pieder 4. un 5.kvintiļu grupai, kuru ienākumi 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir sarukuši attiecīgi par 14% un 18%.

Sagatavoja Sociālās statistikas departaments

Tālr. 67366908
Edmunds Vaskis

 

Metodoloģiskie paskaidrojumi

 

1 EU-SILC 2010.gadaapsekojumā tika aptaujāti 6,3 tūkstoši mājsaimniecību un tika intervēti 13 tūkstoši 16 gadus veci un vecāki respondenti. Dati par ienākumiem tika apkopoti par 2009.gadu.

2Sociālie transfertiirvalsts, pašvaldības piešķirtās pensijas un pabalsti, izmaksātie alimenti, stipendijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti un kompensācijas, tai skaitā arī citu valstu.

3Rīcībā esošais ienākums ir naudas ienākumi no algota darba; naudas izteiksmē pārrēķinātais darba ņēmēja natūrā gūtais ienākums; ienākumi vai zaudējumi, kas gūti no pašnodarbinātības; saņemtās pensijas un pabalsti; regulāra naudas palīdzība no citām mājsaimniecībām; peļņa no noguldījumu procentiem, dividendēm, akcijām; ienākumi, ko saņēmuši bērni jaunāki par 16 gadiem; ienākumi no īpašuma izīrēšanas; saņemtā summa no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sakarā ar ienākuma nodokļa pārmaksu (par saimnieciskās darbības veikšanu, attaisnotajiem izdevumiem – izglītību, ārstniecību u.tml.). No šīs kopējās ienākumu summas tiek atskaitīti nekustamā īpašuma nodokļu maksājumi; naudas summas, kas tikušas regulāri piešķirtas citām mājsaimniecībām; atmaksātā summa VID sakarā ar nenomaksāto vai nepilnīgi nomaksāto ienākuma nodokli.

4Kvintile ir viena piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli. Zemākā (pirmā) kvintile ietver piekto daļu mājsaimniecību ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.