Par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2010.gadā

15.07.2011

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultātus par privāto mājsaimniecību1 patēriņa izdevumiem 2010. gadā. Ekonomiskā krīze, kas visspilgtāk izpaudās 2009. gadā, kad patēriņa izdevumi saruka vidēji par 16%, joprojām negatīvi ietekmēja iekšzemes patēriņu arī 2010. gadā, kā rezultātā patēriņa izdevumi saruka vidēji vēl par 8,8%. Tas būtiski ietekmēja patēriņa struktūru, kā arī daudzu mājsaimniecību iespējas segt nepieciešamās izmaksas 2010. gadā.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2010. gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija Ls 178, kas ir par Ls 17 mazāk nekā 2009. gadā. Laukos patēriņa izdevumi 2010. gadā saruka gandrīz divas reizes straujāk nekā pilsētās.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumu un patēriņa cenu indeksa (PCI) izmaiņas
(procentos pret iepriekšējo gadu)

Patēriņa izdevumu samazinājums 2010.gadā pret 2009.gadu salīdzināmajās cenās bija nedaudz mazāks – par 7,8%, jo patēriņa cenas samazinājās par 1,1%.

Joprojām lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie veidoja Ls 197 vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgā – Ls 231). Savukārt visvairāk samazinājušies patēriņa izdevumi laukos – 2010. gadā tie bija par Ls 20 mazāki nekā iepriekšējā gadā.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā) 2008.–2010. gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

 

Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Rīga

Lauki

2008. gadā

232

253

285

188

2009. gadā

195

212

236

159

2010. gadā

178

197

231

139

2010. g. pret 2009. g., %

91

93

98

87

Ekonomiskās krīzes apstākļos mājsaimniecības savus līdzekļus tērēja primāro vajadzību apmierināšanai, samazinot visus pārējos izdevumus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājušies arī mājsaimniecību izdevumi pārtikai – no Ls 52 uz Ls 50 vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Izdevumi uzturam joprojām ir galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās, kas veido vidēji 28,3% no visiem patēriņa izdevumiem un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (26,7%), šo izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos ir palielinājies. Jāatzīmē, ka pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2010. gadā mājsaimniecības ir būtiski samazinājušas savus izdevumus mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai – par 24%, atpūtai un kultūrai – par 21%, kā arī tēriņus restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām – par 19%. Tāpat mājsaimniecības ir samazinājušas izdevumus transportam – par 16% un alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai – par 12%.

2010. gadā ievērojami ir pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām sagādā nopietnas grūtības nomaksāt ar mājokli saistītos izdevumus. Saskaņā ar Eiropas Savienības ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma (EU-SILC) datiem mājsaimniecību īpatsvars Latvijā, kurām šādi maksājumi ir ļoti apgrūtinoši, ir palielinājies no 35% 2009. gadā līdz 41% 2010. gadā.

Savukārt izdevumi apģērbiem un apaviem, veselībai praktiski ir saglabājušies 2009. gada līmenī, uzrādot pavisam niecīgu pieaugumu. Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājoklis, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja vairāk nekā divas trešdaļas (68%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Patēriņa izdevumu sastāvs un struktūra
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

 

Visas mājsaimniecības

2010.g.,

Ls

2010.g.,

%

2010.g. pret 2009.g., %

Patēriņa izdevumi

178,01

100

91,2

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

50,47

28,3

97,0

Alkoholiskie dzērieni, tabaka

6,26

3,5

88,0

Apģērbi un apavi

10,55

5,9

101,5

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais

29,02

16,3

96,0

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana

7,71

4,3

75,8

Veselība

10,37

5,8

100,3

Transports

21,43

12,0

84,0

Sakari

8,96

5,0

90,9

Atpūta un kultūra

12,40

7,0

79,0

Izglītība

3,33

1,9

94,4

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas

6,87

3,9

81,2

Dažādas preces un pakalpojumi

10,65

6,0

89,3

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati liecina – jo vairāk bērnu ir mājsaimniecībā, jo mazāk tā var atļauties tērēt. Visgrūtāk klājās mājsaimniecībām ar 3 un vairāk bērniem, kurās patēriņa izdevumi bija Ls 101 un veidoja vien 57% no vidējā patēriņa izdevumu līmeņa valstī, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Patēriņa izdevumi atkarībā no bērnu skaita mājsaimniecībā 2010. gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažāda labklājības līmeņa mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas2. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību. 20% trūcīgāko (1.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja vien Ls 103 vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja vienu trešo daļu (33%), bet mājoklim – gandrīz piekto daļu (18%) no saviem patēriņa izdevumiem.

Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās 2010. gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

1.kvintiles mājsaimniecību patēriņa izdevumi sasniedza tikai 58% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa valstī. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvoja 25% no kopējā mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita valstī. Lielākais patēriņa izdevumu kritums 2010. gadā tika novērots tieši 1. kvintiles grupā – par 13%. Savukārt pavisam neliels kritums bija 3. kvintiles grupā (par 4%, salīdzinot ar 2009. gadu), kuru veido ievērojams īpatsvars iedzīvotāju pensijas vecumā.

 

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Lidija Spārīte
Tālr. 67366998


1 Privātā mājsaimniecība (mājsaimniecība) ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.

2 Kvintiļu grupas tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās.