Par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2009. gadā

16.07.2010

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultāti par privāto mājsaimniecību1 patēriņa izdevumiem liecina, ka 2009.gadā pirmoreiz ir novērots patēriņa izdevumu kritums un to apjoms nokrities nedaudz zem 2007.gada līmeņa. Mājsaimniecībām, pielāgojoties ekonomisko resursu samazinājumam, ir mainījusies patēriņa izdevumu struktūra.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2009.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija Ls 195, kas ir par 16% jeb par Ls 37 mazāk nekā 2008.gadā. To samazinājums 2009.gadā ir bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā arī laukos.

Patēriņa izdevumu samazinājums salīdzināmajās cenās bija pat nedaudz lielāks – par 19%, jo patēriņa cenas gada laikā vēl palielinājās par 3.5%.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumu un patēriņa cenu indeksa (PCI) izmaiņas
(procentos pret iepriekšējo gadu)

Joprojām patēriņa izdevumi lielāki bija pilsētās dzīvojošām mājsaimniecībām, kurās tie veidoja Ls 212 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgā – Ls 236).

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā)
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

 

Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Rīga

Lauki

2007.gadā

200

219

243

161

2008.gadā

232

253

285

188

2009.gadā

195

212

236

159

2009.g. pret 2008.g., %

84

84

83

85

Patēriņa izdevumu struktūra 2009.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu ir mainījusies gandrīz visās grupās. Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās bija izdevumi uzturam - vidēji 26.7% no visiem patēriņa izdevumiem, un to īpatsvars patēriņa izdevumos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (25.6%) ir palielinājies. Pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība. Vienlaicīgi izdevumi pārtikai ir samazinājušies no Ls 59 līdz Ls52 vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī (samazinājums par 12%).

Mājsaimniecības ievērojami ir taupījušas uz tādu izdevumu rēķina kā apģērbu un apavu iegāde (tie sarukuši – par 42%), tēriņi restorāniem, kafejnīcām un viesnīcām – par 34%, kā arī izdevumi mājokļa iekārtai, mājturības piederumiem un mājas uzkopšanai – par 29%. Ievērojami ir kritušies izdevumi arī transportam – par 25%.

Tajā pašā laikā mājsaimniecībām ir nācies maksāt vairāk par mājokli2, ūdeni, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo. Šie izdevumi ir palielinājušies par 9%, kas galvenokārt saistīts ar šo pakalpojumu tarifu pieaugumu. Tādā pašā apjomā palielinājušies izdevumi izglītībai, kuru patēriņa cenas gada laikā pieauga par 18%. Savukārt izdevumu samazinājumu veselībai (par6.5%) ietekmēja to patēriņa cenu pieaugums par 18%.

Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja divas trešdaļas (66%) no kopējiem patēriņa izdevumiem.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra 2008. un 2009.gadā(procentos)

2008

2009

Kā liecina apsekojuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis joprojām bija Rīgas mājsaimniecībās – Ls 236 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kā arī Pierīgas reģionā – Ls195. Zemākie patēriņa izdevumi bija Vidzemē un Latgalē, kur tie nepārsniedza Ls 164 uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Tomēr visstraujāk patēriņa izdevumi ir samazinājušies tieši galvaspilsētā (par 17%), bet sevišķi Pierīgas reģionā (par 23%).

Aplūkojot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāka situācija bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās, kurām patēriņa izdevumi sasniedza Ls 232 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī). Taču tieši šī mājsaimniecību grupa ir bijusi pakļauta pašam straujākajam patēriņa izdevumu samazinājumam – par 21%. Tajā pašā laikā pensionāru mājsaimniecībās patēriņa izdevumi faktiski saglabājušies 2008. gada līmenī (Ls 157 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī).

Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažāda labklājības līmeņa mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas3. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību. 20% trūcīgāko (1.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja Ls 118 vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 32%, bet mājoklim – 17% no saviem patēriņa izdevumiem. 1.kvintiles mājsaimniecību patēriņa izdevumi sasniedza tikai 61% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa valstī. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvoja 25% no kopējā mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita valstī. 2009.gada dati liecina, ka vislielāko patēriņa izdevumu kritumu ir piedzīvojušas nevis trūcīgākās mājsaimniecības, bet galvenokārt mājsaimniecības 3.–5. kvintiles grupā, kurās iepriekšējos gados bija augsts ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars. Tas ir saistāms ar nodarbinātības līmeņa pazemināšanos. Lielākais patēriņa izdevumu kritums bija 3. un 5. kvintiļu grupā – katrā par 18% Savukārt pavisam neliels kritums bija 1. un 2. kvintiļu grupā, attiecīgi 4% un 9% (salīdzinājumā ar 2008.gadu).

Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās 2009.gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)
 

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā)
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

 

Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Lauki

2009.g.,
Ls

2009.g. pret 2008.g., %

2009.g., Ls

2009.g. pret 2008.g., %

2009.g., Ls

2009.g. pret 2008.g., %

Patēriņa izdevumi

195.27

84.1

212.26

84.0

159.40

85.0

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

52.04

87.7

53.84

88.0

48.25

87.1

Alkoholiskie dzērieni, tabaka

7.11

96.4

7.33

95.0

6.65

100.2

Apģērbi un apavi

10.40

57.6

11.84

59.0

7.34

53.8

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais

30.22

109.5

35.18

109.2

19.75

111.4

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana

10.18

71.0

10.88

70.4

8.69

73.0

Veselība

10.34

93.5

11.23

91.7

8.46

99.2

Transports

25.51

75.1

26.27

75.5

23.92

74.2

Sakari

9.86

91.6

10.69

90.4

8.11

95.3

Atpūta un kultūra

15.70

81.2

17.63

79.7

11.62

87.1

Izglītība

3.52

108.8

4.21

105.6

2.07

127.6

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas

8.46

65.9

9.72

64.8

5.80

71.1

Dažādas preces un pakalpojumi

11.93

84.1

13.45

83.0

8.72

88.7

1 Mājsaimniecība ir persona vai personu kopa, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus.

2 Izdevumi mājoklim: īre, maksājumi par ūdeni, elektroenerģiju, gāzi, kurināmo un citi komunālie maksājumi.

3 Kvintiļu grupas tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās.

 

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Lidija Spārīte
Tālr. 67366998