Par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2008. gadā

16.07.2009

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu apsekojuma rezultāti par privāto mājsaimniecību1 patēriņa izdevumiem liecina, ka 2008.gadā to apjoms vairs nepieauga tik strauji kā iepriekšējos gados.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2008.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza Ls 232, kas ir par 16% vairāk nekā 2007.gadā. Salīdzinot ar 2007.gadu, patēriņa izdevumu pieaugums 2008.gadā ir bijis samērā līdzīgs kā pilsētās, tā laukos.

Patēriņa izdevumu pieaugums 2008.gadā atšķirībā no iepriekšējiem gadiem notika uz patēriņa cenu kāpuma rēķina, un to palielinājums salīdzināmajās cenās bija tikai 0.4%. Tas liecina par patēriņa izdevumu pieauguma tempu strauju „sabremzēšanos”. Turklāt 2008.gada 4.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni patēriņa izdevumi faktiskajās cenās pat samazinājās par 6%.

Mājsaimniecību patēriņa izdevumu un patēriņa cenu indeksa (PCI) augšanas tempi
procentos pret iepriekšējo gadu


Joprojām patēriņa izdevumi lielāki bija pilsētās dzīvojošajām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza Ls 253 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgā – Ls 285).

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā) 2007. un 2008.gadā
vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls

 

Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Rīga

Lauki

2008.gadā

232

253

285

188

2007.gadā

200

219

243

161

2008/2007 (%)

116

115

117

117


Patēriņa izdevumu struktūra 2008.gadā salīdzinājumā ar 2007.gadu praktiski nav izmainījusies, kas liecina par zināmu sastingumu šajā jomā. Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās bija izdevumi uzturam, kas ir viens no starptautiski salīdzināmiem materiālās labklājības rādītājiem. 2008.gadā uzturam mājsaimniecības tērēja vidēji 25.6% no visiem patēriņa izdevumiem. Šo izdevumu īpatsvars patēriņa izdevumos salīdzinājumā ar iepriekšējo (25.5%) gadu praktiski nav mainījies. Pārtikas izdevumu īpatsvara pieaugums mājsaimniecību patēriņa izdevumos vienmēr ir vērtējama kā negatīva parādība. Izdevumi pārtikai ir pieauguši no Ls 51 līdz Ls 59 vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 16% tajā laikā, kad inflācija šajā patēriņa izdevumu segmentā sasniedza 18%). Faktiskie izdevumi salīdzināmajās cenās tātad ir nedaudz samazinājušies.

Ievērojamu īpatsvaru patēriņa izdevumos sasniedza tēriņi transportam (15%) un mājoklim2 (12%). Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja divas trešdaļas (65%) no kopējiem patēriņa izdevumiem. Šie tēriņi salīdzinājumā ar 2007.gadu palielinājušies par 16%.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra 2008.gadā (procentos)


Kā liecina apsekojuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis bija Rīgas (Ls 285 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī) un Pierīgas reģiona (Ls 253) mājsaimniecībās. Pārējos reģionos patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija zemāki. Zemākie – Latgalē, kurā tie nepārsniedza Ls 182 uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Aplūkojot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāka situācija bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās, kurām patēriņa izdevumi sasniedza Ls 291 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī), kā arī algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās – Ls 244.

Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažāda labklājības līmeņa mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas3. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību. 20% trūcīgāko (1.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja Ls 124 vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 35%, bet mājoklim – 14% no saviem patēriņa izdevumiem. 1.kvintiles mājsaimniecību patēriņa izdevumi sasniedza tikai 53% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa valstī. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvoja 24% no kopējā mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita valstī. Tieši 1.kvintiles mājsaimniecībās dzīvoja vairāk nekā trešā daļa (37%) no kopējā bērnu skaita mājsaimniecībās. 2008.gadā lielākais patēriņa izdevumu pieaugums bija 3.kvintiļu grupā (par 24%), bet zemākais kāpums bija 1. un 5. kvintiles grupā (attiecīgi par 12% un 13% salīdzinājumā ar 2007.gadu). Savukārt 20% turīgāko (5.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija Ls 419; kas 1,8 reizes pārsniedz vidējos rādītājus.

Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās 2008.gadā
vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā)
vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī

 

Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Lauki

2008.g.,
Ls

2008.g. pret 2007.g., %

2008.g., Ls

2008.g. pret 2007.g., %

2008.g., Ls

2008.g. pret 2007.g., %

Patēriņa izdevumi

232.06

116

252.78

115

187.57

117

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

59.33

116

61.17

116

55.38

116

Alkoholiskie dzērieni, tabaka

7.37

123

7.71

126

6.64

116

Apģērbi un apavi

18.04

104

20.08

104

13.64

106

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais

27.61

135

32.21

132

17.74

148

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana

14.32

115

15.45

119

11.91

105

Veselība

11.06

113

12.24

115

8.54

108

Transports

33.98

109

34.78

106

32.25

119

Sakari

10.77

104

11.82

103

8.51

106

Atpūta un kultūra

19.34

118

22.13

119

13.34

114

Izglītība

3.24

131

3.99

130

1.63

134

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas

12.83

110

15.00

109

8.17

111

Dažādas preces un pakalpojumi

14.17

126

16.20

125

9.83

129

 

Sagatavojusi Mājsaimniecību budžetu statistikas daļa
Lidija Spārīte
Tālr. 67366998

_____________________________

1 Mājsaimniecība ir persona vai personu kopa, ko saista radniecība vai citas personiskās attiecības, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus.

2 Izdevumi mājoklim: īre, maksājumi par ūdeni, elektroenerģiju, gāzi, kurināmo un citi komunālie maksājumi.

3 Kvintiļu grupas tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās.