Par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2007.gadā

16.07.2008

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Mājsaimniecību budžetu pētījuma rezultāti par privāto mājsaimniecību1 patēriņa izdevumiem 2007.gadā, liecina, ka to pieaugums ir bijis pats straujākais pēdējo gadu laikā.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2007.gadā, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza Ls 200, kas ir par 29% lielāki nekā 2006.gadā un par 56% vairāk nekā 2005.gadā. Tie ir pieauguši kā uz mājsaimniecību pašu ekonomisko resursu, tā arī uz kredītsaistību apjoma pieauguma rēķina.

Salīdzinot ar 2006. gadu straujāks patēriņa izdevumu pieaugums ir bijis laukos – par 34%, bet vismazākais Rīgā – par 21%.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā) 2006. un 2007.gadā
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Rīga

Lauki

2006.g.

155

172

201

119

2007.g.

200

219

243

161

2007/2006 (%)

129

127

121

134

Joprojām patēriņa izdevumi lielāki bija pilsētās dzīvojošajām mājsaimniecībām, kurās tie sasniedza Ls 219 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (Rīgas mājsaimniecībās – Ls 243). Lauku mājsaimniecībās patēriņa izdevumi bija ievērojami zemāki – Ls 161 uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī.

Galvenā patēriņa prioritāte mājsaimniecībās bija izdevumi uzturam, kas ir viens no starptautiski salīdzināmiem materiālās labklājības rādītājiem. 2007. gadā uzturam mājsaimniecības tērēja vidēji 25% no visiem patēriņa izdevumiem. Šo izdevumu īpatsvaram katru gadu ir tendence samazināties. Tomēr faktiskie izdevumi pārtikai salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieauguši no Ls 44 līdz Ls 51 vidēji uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Baltijas valstu kontekstā 2007.gadā Lietuvā pārtikas izdevumi veidoja 33% no mājsaimniecības patēriņa izdevumiem, bet Igaunijā – 25%.

Ievērojamu īpatsvaru patēriņa izdevumos sasniedza tēriņi transportam (16%) un mājoklim2 (10%). Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās tādi primārie izdevumi kā pārtika, mājokļa uzturēšana un komunālie maksājumi, transports, apģērba un apavu iegāde un veselība veidoja gandrīz divas trešdaļas (65%) no kopējiem patēriņa izdevumiem. Šie tēriņi salīdzinājumā ar 2006.gadu palielinājušies par 29%.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra(procentos)

2006

2007

2007.gadā visstraujāk ir auguši patēriņa izdevumi veselībai – par 70%, tai skaitā izdevumi medikamentu iegādei – par 64%, bet izdevumi zobārstniecības pakalpojumiem palielinājās pat 2,6 reizes. Strauji palielinājušies izdevumi transportam – par 53%, vairāk ir tērēts arī apģērbiem un apaviem – par 44%.

To, ka mājsaimniecības 2007.gadā spēja vairāk atļauties tērēt līdzekļus, kas nav saistīti ar primāro vajadzību apmierināšanu, liecina visai dinamisks izdevumu pieaugums atpūtai un kultūrai – par 42%, mājokļa iekārtojumam – par 39%. Visai mērens bija patēriņa izdevumu pieaugums sakariem – par 9,2%, kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citam kurināmajam – par 7,9% (informācija apkopota par faktiski veiktajiem maksājumiem).

Kā liecina pētījuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis bija Rīgas (Ls 243 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī) un Pierīgas reģiona (Ls 217) mājsaimniecībās. Pārējos reģionos patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija zemāki. Vispieticīgākais patēriņa izdevumu pieaugums (par 24%) aizvadītajā gadā novērots Vidzemē, taču zemākie patēriņa izdevumi bija Latgalē, kurā tie nepārsniedza Ls 160 uz mājsaimniecības locekli mēnesī. Aplūkojot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāka situācija bija uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecībās, kurām patēriņa izdevumi bija Ls 226 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī), kā arī algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās ar Ls 211.

Patēriņa izdevumu sastāvs sociālekonomiskajās grupās
(latos)

Lai raksturotu patēriņa izdevumus dažāda labklājības līmeņa mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas3. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību. 20% trūcīgāko (1.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja Ls 110 vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 35%, bet mājoklim – 13% no saviem patēriņa izdevumiem. 1.kvintiles mājsaimniecību patēriņa izdevumi sasniedza tikai 55% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa valstī. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvoja 22% no kopējā mājsaimniecībās dzīvojošo personu skaita valstī. Tieši 1.kvintiles mājsaimniecībās dzīvoja gandrīz viena trešā daļa (31%) no kopējā bērnu skaita mājsaimniecībās. 2007. gadā straujāks patēriņa izdevumu pieaugums bija novērojams 3. un 4. kvintiļu grupā (attiecīgi par 30% un 35% salīdzinājumā ar 2006.gadu). Zemāks tas bija trūcīgākajā – 1. kvintiļu grupā, kurā pieaugums veidoja 22%. Savukārt 20% turīgāko (5.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, bija Ls371; tie 1,9 reizes pārsniedz vidējos rādītājus.

Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

1 Mājsaimniecība ir persona vai personu kopa, ko saista radniecība vai citas personiskās attiecības, kas dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus.
2 Izdevumi mājoklim: īre, maksājumi par ūdeni, elektroenerģiju, gāzi, kurināmo un citi komunālie maksājumi.

3 Kvintiļu grupas tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās.

PIELIKUMS

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā)
(vidēji
uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Lauki

2007.g., Ls

2007.g. pret 2006.g., %

2007.g., Ls

2007.g. pret 2006.g., %

2007.g., Ls

2007.g. pret 2006.g., %

Patēriņa izdevumi

200.3

129

218.9

127

160.6

134

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

51.0

117

52.5

117

47.7

116

Alkoholiskie dzērieni, tabaka

6.0

119

6.1

116

5.7

125

Apģērbi un apavi

17.3

144

19.4

139

12.9

165

Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais

20.5

108

24.5

108

12.0

104

Mājokļa iekārta, mājturības piederumi un mājas uzkopšana

12.4

139

12.9

131

11.4

162

Veselība

9.7

170

10.6

159

7.9

211

Transports

31.1

153

32.9

155

27.1

150

Sakari

10.4

109

11.5

108

8.1

111

Atpūta un kultūra

16.4

142

18.6

135

11.7

169

Izglītība

2.5

114

3.1

117

1.2

98

Restorāni, kafejnīcas un viesnīcas

11.7

128

13.8

125

7.3

139

Dažādas preces un pakalpojumi

11.3

140

13.0

136

7.6

158

Sagatavojusi Mājsaimniecību budžetu statistikas daļa
Tālr. 67366998
Lidija Spārīte