Par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2005.gadā

17.07.2006

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi Mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskos datus par privāto mājsaimniecību patēriņa izdevumiem 2005.g.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi 2005.g., rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, sasniedza Ls 128. Lielāki patēriņa izdevumi bija pilsētu mājsaimniecībās – Ls 142 (Rīgas mājsaimniecībās – Ls 170), bet lauku mājsaimniecībās patēriņa izdevumi bija ievērojami zemāki – Ls 99 uz katru mājsaimniecības locekli mēnesī. Jāpiebilst, ka ne visi patēriņa izdevumi tiek realizēti naudas izteiksmē. Ievērojamu daļu, sevišķi laukos, veido pašu saražotās produkcijas patēriņš un citi bez maksas saņemtie materiālie labumi, kas veido izdevumus natūrā. Vidēji Latvijā izdevumi natūrā, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls 7, bet lauku mājsaimniecībās Ls 10.

Patēriņa izdevumi vidēji valstī salīdzinājumā ar 2004.g. ir palielinājušies par 12% jeb Ls 14 mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli.

Straujāk patēriņa izdevumi ir pieauguši lauku mājsaimniecībās – par 17%, pilsētu mājsaimniecībās patēriņa izdevumu pieaugums bija par 11%, Rīgas mājsaimniecībās par 12%.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumi (kopā naudā un natūrā) 2004.- 2005.g.
vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, Ls.


Visas mājsaimniecības

Pilsētas

Rīga

Lauki

2004.g

114

128

151

85

2005.g.

128

142

170

99

2005/2004 (%)

112

111

112

117

Galvenā patēriņa prioritāte ir izdevumi uzturam (31%). Ievērojamu īpatsvaru sasniedz izdevumi mājoklim un komunālajiem pakalpojumiem (12%) un transporta izmaksas (12%). Kopumā vidēji visās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, mājokļa uzturēšanai un komunāliem maksājumiem, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veidoja 62% no to patēriņa izdevumiem.

Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra
(procentos)

 2004


 2005


Patēriņa izdevumu īpatsvars uzturam ir viens no starptautiski salīdzināmiem materiālās labklājības rādītājiem. Salīdzinājumā ar mūsu kaimiņvalstīm - Lietuvā pārtikas izdevumi veidoja 37% no mājsaimniecības patēriņa izdevumiem, bet Igaunijā – 27%.
Salīdzinot patēriņa izdevumus dažādās sociālekonomiskajās grupās, var secināt, ka salīdzinoši labāk dzīvo uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecības, kurām patēriņa izdevumi ir Ls 221 (vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī), kā arī algotu darbu strādājošo mājsaimniecības ar Ls 134.

Patēriņa izdevumu struktūra sociālekonomiskajās grupās
(procentos)

 



Kā liecina pētījuma dati, visaugstākais patēriņa izdevumu līmenis bija Rīgas (Ls 170 uz vienu mājsaimniecības locekli) un Pierīgas reģiona (Ls 130) mājsaimniecībās. Pārējos reģionos patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija ievērojami zemāki.

Latgalē, kur mājsaimniecību patērina izdevumi bija viszemākie (Ls 97 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī), izdevumi pārtikai veidoja 39% no to patēriņa izdevumiem, taču tai pašā laikā Rīgā - tikai 26%. Savukārt atpūtas un kultūras pasākumiem Rīgas mājsaimniecības tērēja līdz 8% no saviem patēriņa izdevumiem, bet Zemgalē un Latgalē ap 5% (Zemgalē - 4.8%, Latgalē- 5.4%). Samērā līdzīgi pa reģioniem sadalījās patēriņa izdevumu īpatsvars mājoklim un ar mājokli un tā iekārtošanu saistītiem izdevumiem.

Lai raksturotu patēriņa izdevumu līmeni dažādas labklājības mājsaimniecībās, izmanto kvintiļu grupas. Tās tiek izveidotas, visas mājsaimniecības sakārtojot augošā secībā pēc ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli un pēc tam sadalot piecās vienādās daļās. Katrā no tām ir pārstāvēta viena piektdaļa jeb 20% mājsaimniecību.

20% trūcīgāko (1.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja Ls68 vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Šīs mājsaimniecības uzturam tērēja 39%, bet mājoklim – 12% no saviem patēriņa izdevumiem. 1.kvintiles mājsaimniecību patēriņa izdevumi veidoja 53% no vidējā mājsaimniecību patēriņa līmeņa. 20% trūcīgākajās mājsaimniecībās dzīvo 25.5% no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī. Tajā pašā laikā 1.kvintiles mājsaimniecībās dzīvo nedaudz vairāk par vienu trešo daļu (36%) no kopējā bērnu skaita mājsaimniecībās. Savukārt 20% turīgāko (5.kvintile) mājsaimniecību patēriņa izdevumi, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls245, kas ir 1.9 reizes lielāki nekā vidējie rādītājie. Šīs kvintiles grupā dzīvo 17.8% no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī.

Patēriņa izdevumi kvintiļu grupās
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

 



Sagatavoja Mājsaimniecību budžetu statistikas daļa
Lidija Spārīte
Tālr. 7366998