Par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumu 2009. gadā

10.06.2010

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Mājsaimniecību budžetu apsekojuma1 2009. gada provizoriskie dati liecina, ka ekonomikas lejupslīdes dēļ visai būtiski ir mainījies mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums – ir palielinājies mājsaimniecību skaits, kas savu materiālo situāciju vērtē negatīvi. Ja 2008. gadā savu materiālo stāvokli negatīvi vērtēja katra ceturtā mājsaimniecība, tad 2009. gadā – jau katra trešā mājsaimniecība atzina, ka ir nabadzīga vai atrodas uz nabadzības sliekšņa.

Dominējošais sava materiālā stāvokļa subjektīvais novērtējums joprojām ir “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”, taču pēdējo septiņu gadu laikā tas pirmo reizi ir samazinājies (salīdzinājumā ar 2008.gadu – par 4,8 procenta punktiem). Par 3,6procenta punktiem ir krities arī vērtējuma “neesam bagāti, bet dzīvojam labi”2 īpatsvars. Tajā pašā laikā strauji palielinājies (par 7,1 procenta punktu) mājsaimniecību īpatsvars, kas sniedza vērtējumu “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa”.

 

 Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums
(procentos)
 


Laukos, atšķirībā no pilsētām, viedokļu polarizācija ir daudz izteiktāka: laukos par 8,3 procenta punktiem ir sarucis mājsaimniecību īpatsvars, kas savu materiālo stāvokli vērtē kā “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”. Savukārt par 10 procenta punktiem palielinājies vērtējuma “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa” īpatsvars. Tāpat laukos par 2,7 procenta punktiem palielinājies mājsaimniecību īpatsvars, kuras sevi atzina par nabadzīgām. Šādu mājsaimniecību īpatsvars 2009. gadā laukos sasniedzis 6,1% (pilsētās 5,2%).

 

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums reģionos 2009.gadā
(procentos) 
 


Apsekojuma dati liecina, ka Latgalē mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējums ir pasliktinājies lielākā mērā nekā citos reģionos. Latgales reģionā visstraujāk (par 12 procenta punktiem) ir sarucis to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savu materiālo stāvokli raksturoja kā “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi” un tādā pašā apjomā palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas sniedza atbildi “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa”. Latgalē 2.6 reizes pieaudzis mājsaimniecību īpatsvars, kuras sevi raksturojušas kā nabadzīgas, sasniedzot 7,9% no mājsaimniecību kopskaita reģionā (2008. gadā 3%). Citos reģionos tik krasas izmaiņas sava materiālā stāvokļa pašnovērtējumā nav novērotas.

Jautājot mājsaimniecībām “Kā Jūsu mājsaimniecības ekonomiskā situācija ir mainījusies pēdējā gada laikā?”, 75% mājsaimniecību apgalvoja, ka tā ir pasliktinājusies, 22% – ka tā nav mainījusies. Ja atbildes uz šo jautājumu tiek aplūkotas 2009. gada ceturkšņu griezumā, tad skaidri redzama mājsaimniecību ekonomiskās situācijas pasliktināšanās tendence.

 

 Kā Jūsu mājsaimniecības ekonomiskā situācija ir mainījusies pēdējā gada laikā?
(procentos)
 


Ja 2008. gada 4. ceturksnī tikai puse (54%) mājsaimniecību norādīja uz savas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, tad pērnā gada 4. ceturksnī tādu mājsaimniecību īpatsvars sasniedza 83%.

 

Sagatavojusi Dzīves līmeņa statistikas daļa
Lidija Spārīte
Tālr. 67366998



1 2009. gada Mājsaimniecību budžetu apsekojumā pavisam tika apsekoti 4,4 tūkstoši mājsaimniecību.
2 Šeit un turpmāk: ieskaitot atbildi “mēs domājam, ka esam starp turīgajiem”.