Par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumu 2006.gadā

11.06.2007

2006.g. raksturojās ar dinamisku iedzīvotāju naudas ienākumu pieaugumu. Kādu iespaidu tas ir atstājis uz pašu mājsaimniecību subjektīvo materiālā stāvokļa pašvērtējumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem?

Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi Mājsaimniecību budžetu pētījuma provizoriskos datus par mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumiem. Salīdzinot pērnā gadā sniegtos mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumus, jāatzīmē to mājsaimniecību īpatsvara pieaugums, kuras sniegušas vērtējumu “neesam bagāti, bet dzīvojam labi”. Šādu mājsaimniecību īpatsvars gada laikā ir palielinājies par 3.4 procenta punktiem. Savukārt to mājsaimniecību īpatsvars, kuras savu materiālo stāvokli vērtē kā “neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa” – samazinājies par 5.2 procenta punktiem, to, kuras izteikušas vērtējumu “esam nabadzīgi”- par 1.3 procenta punktu. Tas liecina, ka objektīvās izmaiņas materiālās labklājības līmenī radušās atspoguļojumu arī relatīvi subjektīvos vērtējumos.

Mājsaimniecību budžetu pētījuma dati liecina, ka dominējošais sava materiālā stāvokļa novērtējums joprojām ir “neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”. Šādu viedokli 2006.g. pauduši 62% Latvijas mājsaimniecību, kas ir nedaudz vairāk nekā 2005.g. (59.1%).Nemainīgs un pavisam nenozīmīgs (0.1%) ir tādu mājsaimniecību īpatsvars, kas uzskata sevi par turīgām.

Ja mājsaimniecība dod savam materiālajam stāvoklim pašnovērtējumu - “mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi”, tad tas nenozīmē, ka mājsaimniecība pieder pie vidusslāņa vai ir vidēji pārtikusi. Bieži vien šādu pašnovērtējumu sniedz mājsaimniecības, kuras ir spiestas samierināties ar materiālo stāvokli, kas nav nedz labs, nedz uzskatāms par trūkuma robežu. Tātad par mājsaimniecību piederību tam vai citam slānim vajadzētu spriest pēc objektīviem rādītājiem, tādiem kā ienākumi, patēriņa izdevumi u.tml.

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumi
(procentos)

Kopā

Mēs domājam, ka esam starp turīgajiem Latvijā

Mēs neesam bagāti, bet dzīvojam labi

Mēs neesam ne bagāti, ne nabadzīgi

Mēs neesam nabadzīgi, bet esam uz nabadzības sliekšņa

Mēs esam nabadzīgi

2002.g.

100

0.1

7.7

53.1

30.1

9.0

2003.g.

100

0.1

8.4

53.5

30.5

7.5

2004.g.

100

0.1

9.3

56.6

27.2

6.7

2005.g.

100

0.1

9.0

59.1

26.2

5.6

2006.g.

100

0.1

12.4

62.2

21.0

4.3

Salīdzinot pētījuma rezultātus pēdējo piecu gadu laikā, var novērot pozitīvu tendenci – pakāpeniski palielinās to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka nav bagāti, bet dzīvo labi. Tajā pašā laikā samazinās to respondentu īpatsvars, kuri uzskata, ka ir uz nabadzības sliekšņa vai ir nabadzīgi. Iepriecina, ka arī laukos salīdzinot 2006.g. rezultātus (11%) ar rezultātiem 2005.g. (7.8%), ir palielinājies to mājsaimniecību skaits, kuras uzskata, ka nav bagātas, bet dzīvo labi.

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumi reģionos1
(procentos)

Materiālā stāvokļa pašnovērtējums dažādos Latvijas reģionos ir atšķirīgs. Vislielākais mājsaimniecību īpatsvars, kuras sniedz atbildi “neesam bagāti, bet dzīvojam labi” dzīvo Kurzemē (18%) un Rīgā (15%). Turpretī atbildes “esam uz nabadzības sliekšņa vai esam nabadzīgas” visvairāk izsaka Latgalē (35%). Taču salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Latgalē dzīvojošo mājsaimniecību materiālā stāvokļa vērtējums ir uzlabojies.
___________________
1 Seši statistiskie reģioni

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašnovērtējumi sociālekonomiskajās grupās
(procentos)


Labāk nekā citas sociālekonomiskās grupas savu materiālo stāvokli vērtē uzņēmēju, pašnodarbināto un algotu darbu strādājošās mājsaimniecības, bet kritiskāk mājsaimniecības, kurām nav pastāvīgu iztikas līdzekļu avotu, kā arī pensionāru mājsaimniecības.

Analizējot mājsaimniecību pašnovērtējumus kvintiļu2 grupās, varam teikt, ka to pašnovērtējumi visumā atbilst objektīvajiem kvintiļu vērtējumiem, respektīvi zemāko kvintiļu mājsaimniecības savu materiālo stāvokli vērtē sliktāk nekā mājsaimniecības, kuru ienākumi atbilst augstāko (turīgāko mājsaimniecību)kvintiļu līmenim. Attiecīgi - 32% un 34% 1.un 2. kvintiles mājsaimniecību atzīst, ka nav nabadzīgas, bet atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet 10% un 7% uzskata, ka ir nabadzīgas. Tai pašā laikā nedaudz vairāk nekā puse 52% un 54% šīm kvintiļu grupām piederošo mājsaimniecību, kuras objektīvi būtu uzskatāmas par trūcīgām, nevēlējās sevi identificēt kā tādas un uzskatīja, ka tās nav ne bagātas, ne nabadzīgas.

Mājsaimniecību budžetu pētījumā respondentiem tika lūgts atbildēt arī uz sekojošu jautājumu: "Kāda vismazākā naudas summa mēnesī Jūsu mājsaimniecībai ir vajadzīga, lai Jūs nejustos trūcīgi (varētu "savilkt galus kopā")"? Atbildot uz šo jautājumu, mājsaimniecības atzīst, ka vidēji būtu nepieciešams Ls 192 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pilsētu mājsaimniecībām būtu nepieciešami Ls 212 (Rīgas mājsaimniecībām vēl vairāk - Ls 229), bet lauku mājsaimniecības iztiktu ar Ls 150 mēnesī uz mājsaimniecības locekli. Jāpiebilst, ka pilnā iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība vidēji 2006.g. bija Ls116.92 mēnesī.

Kāda vismazākā naudas summa mēnesī vajadzīga, lai Jūs nejustos trūcīgi
(varētu "savilkt galus kopā")
(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Ls)

Jautājot mājsaimniecībām par to ekonomisko situāciju, kā tā ir mainījusies pēdējā gada laikā, 22% mājsaimniecību atzīst, ka tā ir kļuvusi labāka. Bez izmaiņām savu ekonomisko situāciju vērtē 45% mājsaimniecību, bet 33% uzskata, ka viņu ekonomiskais stāvoklis ir kļuvis sliktāks.

_________________________
2 Kvintile - viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības locekli.

Sagatavojusi Mājsaimniecību budžetu statistikas daļa
Tālr. 7366998
Lidija Spārīte