Par Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultātiem

27.11.2009

2008.gadā Centrālā statistikas pārvalde, iesaistoties Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma projektā un izmantojot standartizētu apsekojuma anketu, veica Latvijas iedzīvotāju veselības apsekojumu. 2008.gada apsekojumā tika aptaujāti 6.5 tūkst. Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem un vecāki, kuru atbildes tika vispārinātas uz visiem attiecīgā vecuma iedzīvotājiem.


Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2008.gadā katrs otrais Latvijas iedzīvotājs savu veselību vērtēja kā labu vai ļoti labu (49.2%). Savas veselības pašnovērtējums ir nedaudz atšķirīgs dzimumu griezumā, taču krasi atšķiras salīdzinājumā pa vecuma grupām. Pozitīvs savas veselības pašnovērtējums („ļoti labs un labs”) vecumā līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm ir pārsvarā pār negatīvo („slikts un ļoti slikts”), taču pēc 75 gadiem 42.9% vīriešu un 54.7% sieviešu uzskata savu vispārējo veselības stāvokli kā sliktu vai ļoti sliktu, bet tikai attiecīgi 7.8% un 5.3% kā labu vai ļoti labu.

Sava vispārējā veselības stāvokļa pašvērtējums sadalījumā pēc vecuma 
 

 

Lai arī veselības pašnovērtējums iedzīvotāju vidū 2008.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu ir uzlabojies, tomēr 40.4% iedzīvotāju norādīja par kādas ilgstošas slimības vai veselības problēmas esamību. Šādas problēmas nav aktuālas jaunākā gadagājuma iedzīvotājiem (13.1%), taču pieaug līdz ar vecumu – pēc 75 gadiem 85% iedzīvotāju norādīja uz ilgstošām slimībām vai veselības problēmām.

Atbildot uz jautājumu par hroniskajām slimībām, abu dzimumu respondenti visbiežāk uzrādījuši muguras lejas daļas sāpes vai citu hronisku muguras problēmu esamību – kopā 36.3%. Otrajā vietā ir pēc biežuma ir paaugstināts asinsspiediens - 27.1% (gan ar būtiskām dzimuma atšķirībām – sievietēm šī slimība ir biežāk), bet trešajā - muguras kakla daļas sāpes vai citas ar to saistītas hroniskas problēmas - 23.5%.

Katrs desmitais (11.1%) respondents norādīja, ka veselības problēmas ir stipri traucējušas vai ierobežojušas viņu parastās ikdienas aktivitātes vismaz pēdējo 6 mēnešu laikā. Tai skaitā stiprus ierobežojumus veselības problēmu dēļ ir izjutusi katra otrā sieviete vecumā pēc 75 gadiem.

Apsekojumā laikā tika uzdoti jautājumi arī par veselības aprūpes pieejamību un veselības aprūpes pakalpojumu novērtējumu respondentu skatījumā. Uz jautājumu „Vai pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis gadījums, kas Jums pēc ārsta ieteikuma bija nepieciešama uzņemšana slimnīcā, bet Jūs netikāt uzņemts?” apstiprinoši atbildēja 3.6% respondentu. Savukārt aptuveni katram piektajam respondentam (17.7%) ir bijusi nepieciešamība vismaz vienreiz konsultēties ar ārstu speciālistu (neieskaitot ģimenes ārstu), bet tas nav izdarīts.

Iemesli, kas traucējuši konsultēties ar ārstu speciālistu (% no tiem iedzīvotājiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešama konsultācija, bet tā netika veikta)


Kopā

Nevarēju atļauties (pārāk dārgi vai to neapmaksāja apdrošināšana)

Bija jāgaida rindā

Nevarēju izbrīvēt laiku darba dēļ  vai bija jārūpējas par bērniem vai citiem cilvēkiem

Attāluma vai transporta trūkuma dēļ

Vēlējos nogaidīt un noskaidrot, vai problēma neatrisināsies pati no sevis

Cits iemesls

Pavisam

100

23.7

12.8

19.4

5.4

23.6

15.3

vīrieši

100

19.3

12.3

19.8

3.4

29.1

16.1

sievietes

100

27.0

13.1

19.0

6.8

19.4

14.6

Ārstu izrakstītas vai ieteiktas zāles pēdējo divu nedēļu laikā bija lietojuši 40% iedzīvotāju, katrs trešais vīrietis (28%), un katra otrā sieviete (49.7%). Līdzīgs atbilžu sadalījums ir arī par ārsta neizrakstītām zālēm. Ja ārsta izrakstīti vai ieteikti medikamenti pārsvarā bija pret paaugstinātu asinsspiedienu, tad starp visiem iedzīvotājiem, kas pēdējo divu nedēļu laikā ir lietojuši ārsta neizrakstītus medikamentus, vispopulārākie bijuši vitamīni, minerālvielas vai citi stimulējoši preparāti, tos lietojuši 64.8% respondentu.

Uz jautājumu „Vai Jūs esat apmierināts ar pakalpojumiem, ko sniedz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji?”, iedzīvotāju atbildes ir sadalījušās sekojoši:


 

Kopā

Ļoti apmierināts

Diezgan apmierināts

Neitrāls

Diezgan neapmierināts

Ļoti neapmierināts

Slimnīcas

100

4.6

33.3

44.3

14.2

3.6

Zobārsti un citi zobu aprūpes speciālisti

100

10.3

46.9

31.7

8.4

2.7

Ārsti speciālisti

100

7.4

45.4

35.9

9.0

2.3

Ģimenes ārsti vai vispārīgās prakses ārsti

100

13.8

47.4

24.7

10.4

3.8

Mājas aprūpes sociālie un ar veselību saistītie pakalpojumi

100

1.4

10.4

82.2

3.6

2.4


 

Apsekojuma laikā tika uzdoti dažādi jautājumi par veselību ietekmējošiem paradumiem – smēķēšanu, alkohola lietošanu, sulu un dārzeņu lietošanu pārtikā, kā arī par fiziskām aktivitātēm, svaru un garumu. Kā liecina rezultāti, gandrīz katram otrajam vīrietim vecumā pēc 35 gadiem ir liekais svars, bet gandrīz katrai trešajai sievietei pēc 45 gadiem ķermeņa masas indekss liecina par aptaukošanos. Uz jautājumu „Vai Jūs pašlaik smēķējat?” pozitīvi atbildējuši 34.7% iedzīvotāju. No tiem, ikdienā smēķē 28.1%, tai skaitā 46.3% vīriešu un 13.0% sieviešu. Ikdienas smēķētāju skaits salīdzinājumā ar 2003.gadu ir samazinājies par 4.6 procentpunktiem.

Iegūtā informācija tiks apkopota datu krājumā, kurā būs ietverti tikai paši galvenie pētījuma rezultāti, kā arī mikro-datu failos.

 

Sagatavojusi Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības statistikas daļa
Anita Švarckopfa
Tālr. 67366648