Par Latvijas iedzīvotāju vecumsastāva izmaiņu tendencēm

17.07.2009

Lai arī 2008. gadā Latvijā tika reģistrēts lielākais dzimušo bērnu skaits kopš 2000. gada - 23948 (2000. gadā – 20248), tomēr tas atpaliek no mirstības rādītāja, kā rezultātā dabiskā pieauguma saldo ir negatīvs. Tas savukārt rada nelabvēlīgas izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā, un Latvijā tāpat kā Eiropā turpinās iedzīvotāju novecošanās process.

Bērnu un pusaudžu skaits (0-14 gadu vecumā) kopš 2000. gada samazinājies par 117,8 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā sarucis no 18,0% 2000.gada sākumā līdz 13,7% 2009.gada sākumā. Tomēr līdz ar dzimstības pieaugumu, šis kritums kļūst lēnāks. Ja 2000.gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18,3 tūkstošiem, tad 2008. gadā vairs tikai par 2 tūkstošiem.

Iedzīvotāju skaits 15–64 gadu vecumā kopš 2000. gada ir sarucis par 40.2 tūkstošiem vai par 2.5%. Toties iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā pieaudzis par 37,5 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā palielinājies no 14,8 % līdz 17,3 %.

Iedzīvotāju skaits atsevišķās vecuma grupās Latvijā 2000.-2009. gadā
(gada sākumā)

Gads

Vecuma grupas (gadi)

0-14

15-64

65 +

skaits

procentos no kopskaita

skaits

procentos no kopskaita

skaits

procentos no kopskaita

2000

428082

18,0

1600317

67,2

353316

14,8

2005

341415

14,8

1583843

68,7

381176

16,5

2006

328547

14,3

1580414

68,9

385629

16,8

2007

318463

14,0

1572881

68,9

389961

17,1

2008

312309

13,8

1567797

69,0

390788

17,2

2009

310311

13,7

1560129

69,0

390854

17,3

Vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedz sieviešu skaitu par 2,4%, vecuma grupā 15–64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars – par 3,4%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 34,8%. Robeža, sākot ar kuru vīriešu skaits no pārsvara pār sieviešu skaitu pāriet mazākumā, ir palielinājusies no 28 gadu vecuma 2000.gadā līdz 37 gadiem 2009. gadā.

Vīriešu un sieviešu skaits atsevišķās vecuma grupās Latvijā 2000.-2009. gadā
(tūkstošos, gada sākumā)

Gads

Vecuma grupas (gadi)

0-14

15-64

65 +

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

vīrieši

sievietes

2000

219.0

209.1

765.3

835.0

112.6

240.7

2005

174.6

166.8

763.9

819.9

124.5

256.7

2006

168.1

160.5

763.3

817.1

125.9

259.7

2007

162.9

155.6

760.6

812.3

127.5

262.4

2008

159.7

152.6

759.4

808.4

127.8

263.0

2009

158.7

151.6

756.7

803.4

127.7

263.2


Darbspējas vecuma iedzīvotāju noslodze (rādītājs, ko iegūst, dalot bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju skaitu ar darbspējas vecuma iedzīvotājiem) pēdējos gados samazinās. Daļēji to var izskaidrot ar pensijas vecuma palielināšanu.

Bērnu un pusaudžu īpatsvars demogrāfiskajā situācijā kopš 1993. gada ir mazāks par pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru, jo ir sarukusi dzimstība, bet pieaugusi darbspējas vecuma iedzīvotāju mirstība un migrācija. 2009. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes augstāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. 2000.gadā šī attiecība bija 1.3 reizes.

Demogrāfiskās slodzes līmenis Latvijā 2000., 2005. un 2009. gadā
(gada sākumā, uz 1000 darbspējas vecuma iedzīvotājiem)


Latvijas iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanās apstiprina iedzīvotāju novecošanās tendences mūsu valstī. Vecuma pieaugumu var skaidrot gan ar zemo dzimstību, gan arī ar vidējā mūža ilguma pieaugumu.

Iedzīvotāju vidējais vecums Latvijā 2000., 2005. un 2009. gadā (gada sākumā)

 

Sagatavojusi Iedzīvotāju statistikas daļa
Melita Dimza
Tālr. 7366901