Par izmaiņām mājsaimniecību labklājībā 2011.gada 3.ceturksnī

13.12.2011

Centrālās statistikas pārvalde (CSP) jau otro gadu veic aptauju, lai iegūtu informāciju par mājsaimniecību labklājību. Aptauja sagatavota ar Pasaules Bankas ekspertu atbalstu. Aptaujas laikā viena persona no mājsaimniecības sniedz informāciju par ekonomiskās situācijas izmaiņām visā mājsaimniecībā pēdējo 12 mēnešu laikā. 2011.gada 3.ceturksnī CSP informāciju ieguva no 3.5 tūkstošiem mājsaimniecību un iegūtie dati tika vispārināti uz visām privātajām mājsaimniecībām valstī.

Aptaujā par mājsaimniecību labklājību iegūtie rezultāti liecina par nelielu situācijas stabilizāciju, jo negatīvo novērtējumu skaits sarūk, lai gan šogad tas vairs nenotiek tik strauji.

Mājsaimniecību, kuras norādījušas uz labklājības pasliktināšanos pēdējo 12 mēnešu laikā, īpatsvars (%)

 

 

2010.gads pa ceturkšņiem

2011.gads

Izmaiņas 2011.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni, % punkti

I

II

III

IV

I

II

III

Valstī kopā

75

66

56

52

52

48

41

-15

   

pilsētās

76

70

58

53

54

49

41

-17

 

laukos

72

58

52

48

45

46

41

-11

Kā galvenos labklājības pasliktināšanās iemeslus mājsaimniecībās nosauca: darba samaksas samazināšanos; pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanos; darba zaudēšanu; darba meklējumu pārtraukšanu, jo zuda cerības to atrast u.c. iemeslus. Ja iepriekšējā gada sākumā galvenais labklājības pasliktināšanās iemesls bija darba samaksas samazināšanās, tad sākot ar 2010.gada 3.ceturksni - pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās.

Darba atrašana joprojām ir sarežģīta. Šā gada 3.ceturksnī tikai 13% no kopējā mājsaimniecību skaita, kurās dzīvojošie meklēja darbu, kāds no viņiem to bija atradis. Savukārt 12% no mājsaimniecībām, kurās kāds no tajās dzīvojošajiem nodarbojās ar savu uzņēmējdarbību, atzina, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc viņu uzņēmumā ražotās produkcijas.

Ņemot vērā ienākumu samazināšanos un esošo ekonomisko situāciju, iedzīvotāji pēdējo 12 mēnešu laikā veikuši dažādus taupības pasākumus.

Mājsaimniecību, kuras veikušas taupības pasākumus, īpatsvars (%)

 

 

2010.gads pa ceturkšņiem

2011.gads

Izmaiņas 2011.gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada 3.ceturksni,
% punkti

I

II

III

IV

I

II

III

Ierobežoja vai atlika apģērba iegādi

66

57

56

56

54

56

51

-5

Samazināja pamata pārtikas produktu (kartupeļi, maize, putraimi, olas, piens utml.) patēriņu

50

40

38

38

40

44

 

 38

 

0

Atlika vizīti pie ārsta ekonomisku apsvērumu dēļ

32

23

22

22

22

21

21

- 1

Nepirka ārsta parakstītos medikamentus, jo nepietika līdzekļu to iegādei

28

21

20

18

20

22

19

- 1

Kavēja īres vai komunālos maksājumus

25

22

20

19

21

20

18

-2

Ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai svarīgi ir mājsaimniecību finanšu uzkrājumi (neatkarīgi no tā, kur tie tiek glabāti – mājās vai bankā), ar kuriem mājsaimniecība varētu iztikt vismaz mēnesi, ja tai nebūtu citu iztikas avotu. Apmēram četras piektdaļas mājsaimniecību atzina, ka tādu uzkrājumu vispār nav, pie kam, kopš pētījuma uzsākšanas, šis rādītājs ir nedaudz palielinājies - no 79% 2010.gada 1.ceturksnī uz 81% šī gada 3.ceturksnī..

Ekonomiskās situācijas uzlabošanai mājsaimniecības saņem gan formālo (valsts un pašvaldību), gan neformālo (radi, draugi u.tml.) materiālo palīdzību. Palīdzību no valsts un pašvaldībām saskaņā ar aptaujas datiem saņēmuši 12% mājsaimniecību (2010.gada 1.ceturksnī - 10%). Nedaudz samazinājusies to mājsaimniecību daļa, kas saņēmušas materiālo palīdzību no radiniekiem vai draugiem. Ja aptaujas sākumā 2010.gada 1.ceturksnī palīdzību no radiem Latvijā saņēma 13% mājsaimniecību, tad 2011.gada 2.ceturksnī - 10%, savukārt 4% mājsaimniecību palīdzēja radi vai draugi, kuri dzīvo ārzemēs.

Šo aptauju CSP turpinās veikt līdz 2011.gada beigām un informēs par tās rezultātiem.

 

Sagatavojusi Nodarbinātības statistikas daļa
Tālr. 67366886
Zaiga Priede